Septembra beigas Lietuvā parasti valda pēdējās siltās saulespukas, koki lēnām dzeltē, un rudens mierīgi nobriest. Tomēr daba mēdz atgādināt arī par savu kaprīzo dabu.
Pirms 53 gadiem tā to izdarīja īpaši iespaidīgi. 1972. gada 28.–29. septembrī, laikā, kad neviens vēl negaidīja ziemas tuvošanos, Lietuvā uzsniga pirmais sniegs. Tā bija visagrāk reģistrētā ziemas parādība šajā valstī.
Turklāt tas nenotika kalnos vai valsts ziemeļos, bet gan pilnīgi parastā līdzenumā – Panevēžas apkaimē. Cilvēki vēl dzīvoja rudenīgā ritmā: devās ražas novākšanā, staigāja bez mēteļiem un baudīja maigu, mierīgu laiku.
Jums varētu patikt šie:
Tāpēc daudzi nespēja noticēt savām acīm, kad no rīta zemi klāja balta sniega sega. Tas nebija tikai daži izklaidus sniegpārsliņu vēzieni – sniegs saglabājās kādu laiku un pārvērta rudenīgo ainavu īstā ziemas skatuvē.
Neparasti aukstas dienas
Meteoroloģiskie dati liecina, ka toreizējie laikapstākļi vairāk atgādināja decembra sākumu, nevis septembri. Virs Baltijas valstīm no ziemeļrietumiem, tieši no Arktikas reģioniem, ieplūda izcili auksta gaisa masa. Tā atnesa ne tikai aso vēju, bet arī strauju gaisa temperatūras pazemināšanos.
28. septembrī Panevēžā dienā gaisa temperatūra nepārsniedza +4,5 °C, bet naktī noslīdēja līdz –0,3 °C. Šādos apstākļos pietika ar nelielu izmaiņu, lai lietu nomainītu sniegs. Baltie pārsliņu mākoņi lēni krita uz vēl zaļajiem laukiem un kokiem, radot neparastu, gandrīz sirreālu skatu – rudens uz īsu brīdi pārvērtās ziemā.
Kad ziema ilga tikai dažas dienas
Par zīmīgu paradoksu šis ziemīgais pārsteigums nebija ilgs. Jau pēc pusotras nedēļas laikapstākļi atgriezās ierastajā rudens gaitā – dienās temperatūra pakāpās līdz 15–17 °C, un sniega pēdas klusām izkusa.
Tomēr šis īsais, bet atmiņā paliekošais notikums palicis Lietuvas meteoroloģijas vēsturē kā izcils izņēmums. Vairāk nekā piecdesmit gadu laikā ne reizi vienā gadā sniegs nav uzsnidzis tik agri.
Jums varētu patikt šie:
Kad parasti parādās pirmās sniegpārsliņas?
Parasti pirmās sniegpārsliņas Lietuvā parādās krietni vēlāk – oktobra un novembra mijā. Tas ir laiks, kad dienas jau ir ievērojami saīsinājušās, zeme atdzisusi, bet atmosfēras cirkulācija sāk atnest aukstu gaisu no ziemeļiem.
Vidējie statistiskie rādītāji apliecina, ka tieši šajā periodā parādās pirmās ziemas pazīmes – sniegpārsliņas, slapjš sniegs vai īslaicīga, plāna balta kārtiņa uz zemes. 1972. gada gadījums izceļas ar neparastu agrumu – sniegs uzsniga gandrīz mēnesi pirms ierastā laika.
Pēdējos gados pirmā sniega ierašanās datumi svārstījušies no oktobra sākuma līdz novembra beigām. 2019. gadā pirmais sniegs uzsniga jau 6. oktobrī, savukārt 2020. gadā pirmās baltās pārslas parādījās tikai 20. novembrī.
2021. gadā sniegs Visaginā uzsniga 8. novembrī, 2022. gadā 16. novembrī sniegs bija pārklājis jau visu valsti. 2023. gada 8. oktobrī daudzviet Lietuvā novēroja jauktus nokrišņus, bet 2024. gadā sniegs valsts austrumu rajonos parādījās 2. novembrī.
Šie dati parāda, ka pirmais sniegs joprojām ir neparedzams viesis – tas dažkārt atnāk pārsteidzoši agri, bet citkārt kavējas gandrīz līdz pašai kalendārās ziemas sākuma dienai.
Kas ietekmē pirmā sniega ierašanos?
Pēc meteorologu domām, pirmā sniega parādīšanos nosaka vairāku faktoru kopums: aukstu gaisa masu ieplūšana no ziemeļiem, pietiekams mitruma daudzums atmosfērā un zemes virskārtas temperatūra.
Pat ja snieg, tas bieži vien nepaliek uz zemes, jo silta augsne to ātri izkausē. Tāpēc pirmais sniegs parasti ir īslaicīgs – kā dabas mājiens, ka ziema vairs nav tālu.
Ziemas solījums septembra beigās
1972. gada septembrī uzsnigušais sniegs bija izņēmums no visiem ierastajiem priekšstatiem – straujš, negaidīts un neparasti agri atnācis. Šis notikums joprojām ir simbolisks atgādinājums, ka dabai nav stingri noteikta kalendāra un pat vissmierīgākais rudens dažu stundu laikā var pārtapt ziemas prlūdijā.
Un, lai gan mūsdienās septembrī vairāk gaida tā dēvēto “sieviešu vasaru” ar siltām dienām, Lietuvas vēsturē vienmēr paliks diena, kad rudens acumirklī pārvērtās ziemā. Tas bija 1972. gada 28. septembris – datums, kad Panevēža pamodās nevis rudenī, bet gan īstā, lai arī īslaicīgā ziemas rītā.
