Pasaules magnētiskais lauks izrādījies slēpjam pārsteidzošu parādību, kas līdz šim tika saistīta vienīgi ar Sauli. Zinātnieki tajā atklājuši dīvainus, zigzagveida izliekumus, kas pavēruši pilnīgi jaunu skatpunktu uz to, kā plazma uzvedas ap mūsu planētu.
Iepriekš uzskatīja, ka šādas struktūras rodas tikai Saules vējā un ir raksturīgas tieši zvaigznes tiešai tuvnei. Tagad noskaidrots, ka līdzīgi procesi norisinās arī Zemes magnetosfērā. Tas liecina, ka Saules un Zemes savstarpējā iedarbība ir daudz ciešāka, nekā līdz šim domāts.
Šis jaunais novērojums nav svarīgs tikai zinātniskas ziņkāres apmierināšanai. Tas var palīdzēt precīzāk prognozēt ģeomagnētisko vētru ietekmi. Šādas vētras traucē sakaru un navigācijas sistēmu darbību un dažkārt ietekmē arī elektroapgādes tīklus, tāpēc uzlabotas prognozes ir ar ļoti praktisku nozīmi.
Jums varētu patikt šie:
Atraduma izcelsme un norise
Fiziķes Emīlija Makdugala (Emily McDougall) un Metjū Argalls (Matthew Argall) pēta plazmu, kas it kā ir „iesprostota” Zemes magnētiskajā laukā. Viņas pamanīja, ka plazma kustas lēni apkārt, it kā būtu pagriezta sānis. Pēc tam plazma pēkšņi atgriezās iepriekšējā stāvoklī, atstājot aiz sevis skaidri izteiktu, zigzagveida lūzumu.
Šādus lūzumus sauc par magnētiskajām pārslēgšanām. Zemes magnetosfērā tie līdz šim nekad nebija tieši novēroti. Salīdzinot iegūtos datus ar citiem mērījumiem, kļuva skaidrs, ka reģistrētā parādība ļoti līdzinās pārslēgšanām, kuras Saules tuvumā jau ilgstoši novēro Saules izpētei paredzētie kosmiskie aparāti.
Kāpēc šī parādība notika tieši pie Zemes?
Padziļināti izpētot daļiņu izcelsmi, atklājās būtiska nianse. Izrādījās, ka magnetosfērā esošā plazma nav tikai Zemei tuvās apkārtnes izcelsmes. Daļa plazmas nonāk no Saules un sajaucas ar Zemes tuvumā esošajām lādētajām daļiņām.
Ja saskarē nonāk divas plazmas joslas ar atšķirīgām īpašībām, magnētiskā lauka spēklīnijas sāk pārkārtoties. Tās var īslaicīgi pārtrūkt un pēc tam atkal savienoties, šajā procesā atbrīvojot enerģiju. Tieši šis process izveidoja magnētiskā lauka zigzagveida lūzumu, ko zinātnieki reģistrēja.
Saistība ar procesiem Saules tuvumā
Saules vējā magnētiskās pārslēgšanas novērotas jau gadu desmitiem, taču to precīzs veidošanās mehānisms joprojām tiek pētīts. Ir zināms, ka tās rodas vietās, kur satiekas atvērtās un slēgtās magnētiskā lauka līnijas. Atvērtās līnijas brīvi stiepjas kosmosā un pārraida Saules vēju tālāk, savukārt slēgtās līnijas veido cilpas.
Jums varētu patikt šie:
Ja šīs līnijas pietuvojas cita citai pietiekami tuvu, tās var „pārslēgties”. Šajā procesā plazma no slēgtas cilpas malas tiek novadīta uz atvērtajām lauka līnijām un aizrauta kosmosā. Izveidojusies vilnis magnētisko lauku īslaicīgi izloka par „S” burta formu, ko arī uzskata par pārslēgšanos. Tagad šāda tipa parādība pirmo reizi ir novērota arī Zemes magnetosfērā.
Nozīme nākotnei
Magnētisko pārslēgšanu atklāšana Zemes magnetosfērā sniedz jaunas norādes par to, kur un kā atrodas dažādu plazmas apgabalu robežas. Zinātnieki uzsver, ka šīs robežas iespējams pētīt tiešā Zemes tuvumā, padarot mūsu planētu par savdabīgu, vieglāk pieejamu „laboratoriju” kosmosa fizikas izpētei.
Tādējādi kļūst iespējams labāk izprast arī procesus Saules ārējos slāņos, nesūtot zondes tieši visbīstamākajos reģionos. Ilgtermiņā šīm zināšanām vajadzētu uzlabot ģeomagnētisko vētru prognozēšanu.
Jo skaidrāk būs zināms, kad un kur magnētiskā lauka līnijas pārslēdzas, jo precīzāk varēs novērtēt, kad un cik daudz enerģijas tiek pārnesta magnetosfērā. Tas savukārt ļaus laikus brīdināt par iespējamiem traucējumiem tehnoloģiskajās sistēmās un mazināt to ietekmi gan uz infrastruktūru, gan cilvēku ikdienas dzīvi.
