Jauns pētījums parādīja, ka suņi spēj saprast priekšmetu mērķi un sasaistīt jau zināmus vārdus ar jauniem objektiem pat tad, ja neviens šos vārdus tieši neizsaka. Pētnieki deva suņiem jaunas rotaļlietas – “velkamās” un “atnesamās”, kas izskatījās pavisam citādi nekā tās, ar kurām dzīvnieki bija pieraduši rotaļāties iepriekš.
Suņi saprot priekšmetu funkciju
Svarīgi ir tas, ka saimnieki rotaļu laikā neizmantoja nevienu vārdu, lai nosauktu jaunās rotaļlietas. Vēlāk suņiem tika dots uzdevums izvēlēties pareizo rotaļlietu atbilstoši tās funkcijai – vai nu vilkt, vai atnest.
Rezultāti pārsteidza pat pašus pētniekus: suņi izvēlējās pareizo rotaļlietu būtiski biežāk, nekā to varētu sagaidīt nejaušības gadījumā. Tas nozīmē, ka viņi spēja saprast priekšmeta uzdevumu un sasaistīt to ar agrāk dzirdētiem vārdiem, pat ja jaunās rotaļlietas izskatījās pavisam citādi.

Eksperiments parāda, ka suņi neaiztur atmiņā tikai konkrētus priekšmetus vai skaņas, bet spēj vispārināt nozīmes. Citiem vārdiem – viņi saprot vārda jēgu, balstoties uz darbību vai funkciju, nevis tikai priekšmeta izskatu.
Valodas izpratne nav tikai cilvēku īpašība
Valodas saprašana nav tikai cilvēkiem raksturīga spēja.
Pētījuma līdzautors, etologs Ādāms Miklošs (Eötvös Loránd Universitāte, Ungārija), norāda, ka tas ir pirmais pierādījums tam, ka suņi – un dzīvnieki kopumā – dabiskā ceļā var atdarināt principus, pēc kuriem attīstās cilvēku valoda.
Šādi rezultāti paver jaunas iespējas pētīt, kā valodas spējas ir veidojušās evolūcijas gaitā un kā tās darbojas citās sugās. Pētnieki uzsver, ka suņu uzvedība šajā ziņā būtiski līdzinās mazu bērnu agrīnajai valodas apguvei.
Arī bērni sāk saprast vārdus ne tikai pēc to skanējuma, bet arī pēc tā, kādu darbību vai funkciju konkrētais vārds apzīmē. Tas nozīmē, ka suņi, kas tūkstošiem gadu dzīvojuši cilvēku tuvumā, varēja iegūt līdzīgu spēju izprast vārdu nozīmi, balstoties uz pieredzi.
Suņi palīdz saprast, kā rodas valoda

Suņi jau gadu tūkstošiem ir dzīvojuši kopā ar cilvēkiem, klausoties viņu runā, dziesmās un ikdienas sarunās. Šīs ciešās līdzās pastāvēšanas dēļ viņi kļuvuši ne tikai par uzticamiem biedriem, bet arī par ļoti vērtīgiem partneriem zinātnei.
Vērojot, kā suņi mācās un reaģē uz vārdiem, zinātnieki var labāk saprast, kā valoda palīdz cilvēkiem aprakstīt apkārtējo pasauli un savstarpēji komunicēt.
Pētījums izceļ, ka mūsu mīluļi ir daudz gudrāki, nekā bieži vien tiek pieņemts. Viņi spēj ne tikai atšķirt dažādas skaņas, bet arī izprast vārdu slēpto nozīmi. Tas vēlreiz apliecina, cik cieši savstarpēji saistītas ir cilvēka un suņa pasaules, un kā valoda var būt neredzama saikne, kas vieno divas sugas, kuras iemācījušās saprast viena otru pat bez vārdiem.


