Šogad Lietuvas iedzīvotāji ir zaudējuši krāpniekiem šokējoši lielas naudas summas, turklāt izmantotās metodes kļūst arvien rafinētākas un agresīvākas. Neskatoties uz pastāvīgiem brīdinājumiem, noziedzība turpina pieaugt, un gandrīz katru nedēļu parādās kāda jauna krāpšanas shēma. Ekonomisti un finanšu eksperti uzsver, ka krāpnieki šobrīd ir aktīvāki nekā jebkad agrāk, un par upuri var kļūt ikviens – sākot no jauniešiem līdz pat augstākā līmeņa vadītājiem.
Bīstami saspringta situācija un slēptie zaudējumi
„Swedbank“ ekonomists Nerijus Mačiulis skaidro pašreizējo situāciju, visbiežāk izmantotās krāpšanas shēmas un to, kā pasargāt savus līdzekļus. Viņš uzsver, ka lai arī lielāko daļu nozagto līdzekļu izdodas atgūt, daļa naudas tiek zaudēta neatgriezeniski. Vēl satraucošāks ir fakts, ka daudzi cietušie kauna vai izmisuma dēļ par notikušo nerunā. Tādēļ reālie zaudējumi var būt krietni lielāki nekā oficiālajā statistikā.
Krāpnieki kļūst arvien profesionālāki
Mūsdienu krāpnieki vairs neaprobežojas tikai ar vienkāršām vēstulēm vai atsevišķiem telefona zvaniem. Viņi izveido profesionāli noformētas viltus internetbanku lapas, nodokļu administrācijas paziņojumus un ieguldījumu platformas, kas spēj apmānīt pat pieredzējušus interneta lietotājus.
Jums varētu patikt šie:
Ik nedēļu viņu tehniskie risinājumi kļūst arvien sarežģītāki, tāpēc vienīgais patiesi efektīvais aizsardzības veids ir maksimāla modrība un izpratne par to, kā mūsdienu krāpnieki darbojas.
Rekordlieli zaudējumi iedzīvotājiem
Pēc ekonomista teiktā, krāpšanas gadījumu skaits šogad pieaudzis zibenīgā tempā. Jau pirmajā pusgadā krāpnieki mēģinājuši izvilināt no cilvēkiem tikpat daudz naudas kā visā iepriekšējā gadā kopā – apmēram 30 miljonus eiro. Prognozes liecina, ka šogad kopējā summa var pārsniegt 50 miljonus eiro.
Labā ziņa ir tā, ka apmēram divas trešdaļas krāpšanas mēģinājumu bankām izdodas novērst. To nodrošina īpašas komandas, kas analizē riskantus maksājumus, pārbauda aizdomīgus pārskaitījumus un brīdina klientus, kad vien tas iespējams. Tomēr daļa naudas tik un tā nonāk krāpnieku rokās – un nereti tie ir cilvēku visa mūža laikā uzkrātie iekrājumi.
Situāciju pasliktina tas, ka ne visi cietušie ziņo par notikušo. Daži kaunas, citi uzskata, ka naudu tāpat nevarēs atgūt, un pat nevēršas policijā. Tādējādi krāpniekiem tiek radīti ideāli apstākļi darbībai, bet sabiedrība nesaņem pietiekami daudz informācijas par jaunajām shēmām.
Izplatītākās krāpšanas metodes: sludinājumi, viltus kurjeri un „ieguldījumu iespējas“
Pēc Nerijus Mačiulis domām visbiežāk sastopamie ir nelielu summu krāpšanas gadījumi sludinājumu portālos. Krāpnieki izliekas par pircējiem vai pārdevējiem, sāk saraksti, noskaidro, kuru banku cilvēks izmanto, un nosūta viltotus maksājumu saites. Daudzi uz klikšķi uzķeras, cerot ātri pabeigt darījumu, un rezultātā zaudē naudu.
Jums varētu patikt šie:
Ļoti izplatītas ir arī pikšķerēšanas (phishing) e‑vēstules un īsziņas. Krāpnieki uzdodas par kurjeriem, nodokļu iestādi vai telekomunikāciju uzņēmumu. Cilvēkam tiek atsūtīts paziņojums, kurā, piemēram, solīts atgriezt nodokļu pārmaksu, novērst konta bloķēšanu vai mainīt sūtījuma piegādes datus. Tiek radīts laika trūkuma iespaids, un cilvēks, steigā rīkojoties, uzklikšķina uz saites un nepamanot nodod savus datus.
Īpaši bīstamas ir viltotas ieguldījumu platformas. Tās izskatās ticami: ekrānā redzami grafiki, rādās it kā reāli ienesīguma dati un „ekspertu ieteikumi“. Lietotājs pārskaita pirmo naudas summu, redz, kā „peļņa aug“, un iegulda vēl. Taču tiklīdz viņš mēģina naudu izņemt, tā pazūd bez pēdām un ar „konsultantiem“ vairs nav iespējams sazināties.
Vai krāpnieki izmanto mākslīgo intelektu?
Pēc ekonomista teiktā, atbilde ir nepārprotama: jā. Mākslīgais intelekts tiek izmantots gan fotogrāfiju un balsu viltošanai, gan saziņas ar upuriem automatizēšanai. Krāpnieki spēj imitēt balsi, veidot ļoti reālistiskus video un ģenerēt personalizētus ziņojumus, kas izklausās pilnīgi dabiski.
Mākslīgais intelekts ļauj sagatavot daudz precīzākus un pārliecinošākus paziņojumus, kas ņem vērā cilvēka uzvedību un paradumus. Tādēļ vienīgais drošais aizsardzības veids ir pastāvīga kritiskā domāšana – pat tad, ja ziņa šķiet pilnīgi uzticama.
Galvenais brīdinājums: zvans no nezināma numura bieži nozīmē krāpšanu
Nerijus Mačiulis iesaka atcerēties, ka ja jums zvana nepazīstams cilvēks un piedāvā „unikālu iespēju“, gandrīz vienmēr tā ir krāpšana. Viņš uzsver, ka banku darbinieki pa telefonu nepierunā klientus ieguldīt naudu, nepieprasa pieslēgšanās datus un neprasa nekavējoties apstiprināt personas informāciju.
Ļoti izplatīti ir arī zvani krievu valodā. Tas bieži vien ir signāls, ka mēģina izkrāpt naudu, lai gan krāpnieki, protams, uzrunā arī citās valodās runājošus cilvēkus. Zvana adresāts var būt ikviens: gan seniori, gan jaunieši, gan uzņēmumu vadītāji.
Galvenais noteikums ir vienkāršs: ja zvans vai ziņa rada kaut nelielas šaubas, labāk to ignorēt. Ja nepieciešams, jāsazinās ar policiju vai savu banku, izmantojot tikai oficiāli norādītos kontaktus.
Kā pasargāt sevi no krāpšanas?
Ekonomists iesaka ievērot vairākus vienkāršus, taču ļoti efektīvus principus:
- Nekad neklikšķiniet uz saitēm, kas atsūtītas no nezināmiem sūtītājiem SMS, sociālajos tīklos vai e‑pastā.
- Nevienam neizpaudiet savus internetbankas datus, kodu kalkulatora kodus vai paroles – pat ne cilvēkiem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem.
- Vienmēr pārbaudiet sūtītāju: pārliecinieties, ka vēstule vai zvans patiešām nāk no oficiāla kanāla, nevis viltota profila ar līdzīgu nosaukumu vai adresi.
Krāpnieki izmanto brīžus, kad cilvēks ir noguris, pārsteigts vai stresā. Tieši tad „steidzamas rīcības“ spiediens ir visbīstamākais. Tāpēc jebkurš zvans vai ziņa, kas pieprasa rīkoties nekavējoties, ir jāuztver kā skaidrs brīdinājuma signāls.
