Pēdējo nedēļu laikā Nīderlandes valdības rīcība ir nonākusi pasaules uzmanības centrā – negaidīti tika paziņots par lēmumu pārņemt valsts kontrolē vienu no svarīgākajiem Nīderlandes tehnoloģiju uzņēmumiem – Nexperia. Tas ir viens no pasaulē lielākajiem vienkāršo mikroshēmu, piemēram, diodu un tranzistoru, ražotājiem.
Šis paziņojums izraisīja nopietnu satraukumu ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā – Ķīnas uzņēmums Wingtech, kas kopš 2018. gada kontrolē Nexperia, vienas dienas laikā zaudēja 10 procentus savu akciju vērtības Šanhajas biržā. Iemesls nebija tirgus apstākļu maiņa, bet gan politiskās un drošības riska izvērtējums.
Nīderlandes amatpersonas baidās, ka tieši caur Nexperia jutīga tehnoloģiskā informācija varētu nonākt korporācijas rokās, kas ir cieši saistīta ar Ķīnas valsti. Šāds solis tiek uzskatīts par izņēmuma gadījumu un tiek piemērots tikai tad, ja tiek saskatēts nopietns apdraudējums valsts ekonomiskajai vai tehnoloģiskajai drošībai.
Jums varētu patikt šie:
Kāpēc Nīderlande reaģēja tik stingri?
Nīderlandes Ekonomikas ministrija paziņoja, ka lēmums pieņemts, ņemot vērā nopietnus brīdinājumus par pārvaldības trūkumiem un darbībām, kas varētu apdraudēt valsts intereses. Tas nav tiešs pārmetums uzņēmuma ikdienas ražošanai – ražošana drīkst turpināties, taču turpmāk vissvarīgākie lēmumi būs jāsaskaņo ar valsts pārstāvjiem.
Runa ir par tehnoloģijām, ko var izmantot ne tikai civilajā, bet arī aizsardzības rūpniecībā – piemēram, raķešu sistēmu vai sarežģītu dzinēju komponentu ražošanā. Šādas tehnoloģijas noplūde apdraudētu ne vien reģionālo stabilitāti, bet varētu kaitēt arī Eiropas Savienības pozīcijai kā nozīmīgam ģeopolitiskam un ekonomiskam spēkam.
Wingtech reakcija: vilšanās un tiesvedība
Ķīnas tehnoloģiju gigants Wingtech jau paziņojis, ka konsultējas ar juristiem un meklē savu valsts institūciju atbalstu, lai aizstāvētu uzņēmuma likumīgās intereses. Tomēr Nīderlandes nostāja pagaidām paliek ļoti stingra – jau 6. oktobrī Amsterdamas tiesa apturēja Wingtech valdes priekšsēdētāja Žana Sjuežena (Zhang Xuezheng) pilnvaras Nexperia uzraudzības padomē.
Viņa vietā tiks iecelta neatkarīga, nevis Ķīnas pilsonības persona, kurai būs izšķiroša balss uzņēmuma lēmumu pieņemšanā. Tas nozīmē, ka Wingtech turpmāk būs būtiski ierobežotas iespējas ietekmēt Nexperia darbību.
Kas ir Nexperia un kāpēc šis uzņēmums ir tik nozīmīgs?
Nexperia agrāk bija daļa no Nīderlandes tehnoloģiju giganta Philips, bet 2018. gadā tas tika pārdots Wingtech par 3,63 miljardiem ASV dolāru. Lai gan uzņēmums ir pazīstams galvenokārt ar vienkāršu mikroshēmu ražošanu, tas izstrādā arī kompleksākus risinājumus – piemēram, tehnoloģijas, kas ļauj efektīvāk izmantot mikroshēmas akumulatoru ražošanā.
Jums varētu patikt šie:
Šādi risinājumi kļūst arvien svarīgāki līdz ar elektrotransporta un energo uzglabāšanas sistēmu plašāku izplatību. Oficiāli Nexperia uzsver, ka ievēro visus likumus, eksporta kontroles noteikumus un sankciju režīmus, kā arī norāda, ka juridiski darbojas atsevišķi no Wingtech. Taču reālā īpašuma struktūra un saites caur īpašumtiesībām rāda pavisam citu ainu.
Vai ASV soļi ir saistīti ar Nīderlandes lēmumu?
Lai gan tas nav oficiāli apstiprināts, tiek uzskatīts par ļoti ticamu, ka Nīderlandes lēmumu ietekmējuši nesenie ASV soļi. Septembrī tika paplašināti tā sauktā entity list jeb sankcionēto uzņēmumu saraksta noteikumi – tajā automātiski tiek iekļauti arī tie meitasuzņēmumi, kuru vismaz 50 procenti pieder jau sarakstā esošiem uzņēmumiem.
Tas nozīmē, ka Nexperia kā pilnībā Wingtech piederošs uzņēmums potenciāli var nonākt ASV ierobežojumu tvērumā. ASV un Nīderlande ir ciešas sabiedrotās pusvadītāju ražošanas un eksporta kontroles jautājumos.
Kopā ar Japānu šīs valstis jau iepriekš ir ieviesušas kopīgus eksporta ierobežojumus, kuru mērķis ir neļaut vismodernākajām tehnoloģijām nonākt Ķīnas rokās.
Ko tas viss nozīmē Eiropai?
Šī situācija skaidri parāda, ka tehnoloģiju kontrole sen vairs nav tikai ekonomikas jautājums. Pusvadītāju ražošana ir vienlaikus gan bizness, gan nacionālās drošības jautājums. Tieši Eiropas valstis – īpaši Nīderlande, kas ir pazīstama ar litogrāfijas iekārtu ražotājiem, piemēram, ASML – ir nonākušas globālo varas spēļu centrā.
Tas, kas pirms desmit gadiem šķita tikai izdevīgs darījums – pārdot uzņēmumu par labu cenu Ķīnas investoram –, šodien var apdraudēt vesela kontinenta stratēģisko pozīciju. Valstīm vairs nepietiek tikai ar pārliecību par biznesa partneru solījumiem; tās ir gatavas aktīvi iejaukties, ja redz risku zaudēt kontroli pār būtiski svarīgām tehnoloģijām.
Lai arī Nexperia pagaidām turpina darbu ierastā ritmā, tās nākotne arvien vairāk būs atkarīga no politiskajiem un tiesu lēmumiem. Tajā pašā laikā tas ir skaidrs signāls arī citiem Eiropas uzņēmumiem: jutīgai tehnoloģijai jāpārliekas Eiropas robežās un tai nevajadzētu nonākt valstīs, kur pārredzamība un brīvība biežāk ir skaisti vārdi uz papīra, nevis realitāte.
Tagad tiek gaidīta Ķīnas un Eiropas Komisijas reakcija, taču jau šobrīd ir acīmredzams: šis nebūs pēdējais šāda veida lēmums. Tehnoloģiju laikmets vienlaikus nozīmē gan strauju attīstību, gan cīņu par kontroli. Un panāks tās valstis un uzņēmumi, kas līdztekus inovācijām iegulda arī savas stratēģiskās drošības aizsardzībā.
