Jau novembra sākumā veikalos košās ķirbju dekorācijas nomaina mirgojošas Ziemassvētku lampiņas, bet Melnās piektdienas atlaides mudina par dāvanām domāt iespējami agri. Lai gan līdz svētkiem vēl ir laiks, daudzi jau tad sāk izjust spriedzi: ko pirkt, cik tas viss izmaksās, vai pagūšu laikus visu sagatavot, vai viss izdosies ideāli.
Ziemassvētku prieks bieži pārvēršas par spiedienu – dāvināt, gatavot, skriet un paspēt visu, pat ja patiesībā lielākā vēlme ir vienkārši pēc miera. Speciālisti skaidro, kā rūpēties par savu pašsajūtu, kad stress kļūst par ikdienas pavadoni, kas īsti izraisa Ziemassvētku spriedzi un kādi ikdienišķi ieradumi palīdz labāk savaldīt sasprindzinājumu.
Stresa avots – mūsu pašu gaidas
“Lielākais Ziemassvētku stresa avots parasti nav pienākumu daudzums, bet gan mūsu pašu gaidas,” skaidro BENU farmaceite Diāna Saltanavičiene. “Atgādiniet sev, ka Ziemassvētki nav projekts, bet gan kopābūšanas laiks. Svarīgi saglabāt iekšējo līdzsvaru un atļaut sev patiešām izbaudīt mirkļus ar tuvajiem.”
Tam piekrīt arī psiholoģe Guoste Neverauskaite. Viņa stāsta, ka terapijā cilvēki bieži apraksta spēcīgu spriedzi – reklāmas, sociālie tīkli un pat sarunas ar apkārtējiem rada iespaidu, ka svētkiem jābūt ideāliem un visiem tuvajiem jājūtas apbērtajiem ar dāvanām.
“Tad mūsu iekšējais kritiķis sāk uzstāties ar aizvien stingrākām prasībām,” skaidro G. Neverauskaite. “Ir dabiski, ka prieka vietā ienāk saspringums. Ziemassvētku stress īpaši pastiprinās tad, kad savas domas uztveram kā neapstrīdamus faktus.”
Kad sākam pamanīt un apšaubīt savus priekšstatus par dāvanām, rotājumiem un “ideāliem svētkiem”, spriedze pamazām mazinās. Tādas domas kā “es nepaspēšu”, “viss ies greizi” ķermenī izraisa stresa reakciju. Vērts apstāties, skaidri noformulēt domu un pajautāt sev: vai tā ir patiesība, vai tikai mana interpretācija?
Fiziskie un emocionālie stresa simptomi

Psiholoģe uzsver – ir svarīgi pamanīt brīdi, kad svētku plānošana nogurdina vairāk, nekā iedvesmo, kad rodas vainas sajūta vai trauksme par gaidāmajiem svētkiem. Tas ir signāls, ka prioritātes jāpārvērtē.
“Mūsu ķermenis skaidri rāda, ka ir noguris un sasprindzis,” saka G. Neverauskaite. “Spriedze plecos, slikts miegs, izmaiņas apetītē, grūtības atslābt – tie visi ir brīdinājuma signāli. Vērts atcerēties, ka liela daļa spriedzes nerodas no paša apstākļiem, bet gan no mūsu domām un to interpretācijas.”
Pēc D. Saltanavičienes teiktā, pirmie liekā stresa simptomi bieži ir trausli un viegli ignorējami, taču tos ir svarīgi nepalaist garām. Ķermenis var reaģēt ar dažādām fiziskām sūdzībām – biežākām galvassāpēm vai muskuļu sasprindzinājumu, gremošanas traucējumiem, sirdsklauvēm vai nogurumu, kas nepāriet pat pēc atpūtas.
Emocionālie riska signāli ir aizkaitināmība, nemiers, garastāvokļa svārstības vai grūtības koncentrēties. Tas liecina, ka gan ķermenis, gan prāts ir pārpūlēti. Miegs var kļūt nemierīgs, var parādīties vēlme pārēsties vai, gluži pretēji, apetīte var pilnībā pazust.
Psiholoģe iesaka vērsties pie speciālista, ja trauksme sāk traucēt ikdienas dzīvei un paša izmēģinātie paņēmieni vairs nelīdz. “Īpaša uzmanība jāpievērš tad, ja trauksme ir spēcīga un noturīga, bieži atkārtojas panikas lēkmes, ir pastāvīgs izsīkums, ilgstošs bezmiegs vai fiziski simptomi – sirds ritma traucējumi, gremošanas problēmas, reiboņi –, kuriem nav skaidra medicīniska iemesla,” skaidro G. Neverauskaite.
Kā apklusināt iekšējo kritiķi?
Stress bieži pastiprinās arī tad, kad salīdzinām sevi ar citiem. Guoste Neverauskaite norāda, ka salīdzināšana ir dabiska, bet maldinoša mūsu psihes tendence. Tā pastiprinās, ja mūs nemitīgi ieskauj vizuāli stimuli – sociālo tīklu attēli, reklāmas, “ideālas”, bet bieži vien grūti piepildāmas dāvanu idejas.
“Smadzenes automātiski vērtē un kritizē,” skaidro psiholoģe. “Un bieži tās to dara, balstoties uz ārējiem standartiem, aizmirstot par mūsu pašu vērtībām un prioritātēm. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā apklusināt iekšējā kritiķa balsi, ir atgādināt sev, ko mēs patiesībā no šiem svētkiem sagaidām.”
Iespējams, tas ir miers, tuvība, mājīgums, radoša darbošanās vai pateicības sajūta. Ja savus patiesos mērķus esam skaidri formulējuši, citu “spīdīgais ārējais spožums” pārstāj būt etalons.
Apzinātības nozīme nav svarīga tikai personiskajās praksēs, bet arī plašākā mērogā. BENU, vēlēdamies mazināt pārmērīgu patēriņu un plastmasas daudzumu svētku laikā, turpina iesākto tradīciju: aptiekas netiek dekorētas ar plastmasas Ziemassvētku rotājumiem, bet šo dekorāciju budžets tiek ziedots ilggadējam sadarbības partnerim “Gelbėkit vaikus” (“Save the Children”). Tādējādi tiek atgādināts, ka svētku patiesais saturs slēpjas jēgpilnās izvēlēs, nevis liekā spožumā.
Ikdienas prakses mierīgākam svētku gaidīšanas laikam

Laiks pirms Ziemassvētkiem bieži nes papildu saspringumu, tāpēc ir īpaši svarīgi katru dienu atrast mirkli apzinātai atpūtai un nomierināšanās brīdim. D. Saltanavičiene iesaka dienu sākt bez skriešanas un steigas.
“Uzreiz pēc pamošanās vērts atvēlēt 10–15 minūtes tikai sev – bez telefona, ziņām un darba domām. Dažas dziļas ieelpas un izelpas vai īsa pastaiga palīdz noskaņoties mierīgai dienai.”
Spriedzi mazina arī sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes, kas samazina stresa hormonu līmeni un stiprina imūnsistēmu. Vakaros ir labi uz dažām minūtēm nolikt malā ekrānus un atļaut sev atslābt – silta tēja, elpošanas vingrinājumi vai apzināts klusuma brīdis nomierina nervu sistēmu.
G. Neverauskaite piebilst, ka mierīgāk izbaudīt svētku gaidīšanu palīdz apzinātības (“mindfulness”) vingrinājumi, tieksmes pēc perfekcionisma mazināšana un pateicības prakse – katru vakaru nosaukt trīs lietas, par kurām šajā dienā jūtamies pateicīgi. Spriedzi mazina arī savas vērtību sistēmas skaidra apzināšana un “nē” teikšanas trenēšana – atteikšanās no kāda pasākuma vai aktivitātes nav egoisms, bet gan rūpes par sevi.
Sasprindzinājumu un stresu mazinoši preparāti
Lai mazinātu spriedzi, uzlabotu miegu un atjaunotu enerģijas līdzsvaru, var palīdzēt arī noteikti uztura bagātinātāji, taču, kā uzsver D. Saltanavičiene, tos vajadzētu izvēlēties pārdomāti. Ja ir hroniskas slimības vai lietojat medikamentus, pirms preparātu lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu.
“Visbiežāk stresa mazināšanai iesaka magniju, kas atbalsta nervu sistēmas darbību un palīdz muskuļiem atslābt. Dažādi adaptogēni, piemēram, ašvagandha, var mazināt iekšējo spriedzi un emocionālo izsīkumu. Miega kvalitātes uzlabošanai bieži izmanto melatonīnu un nomierinošus augu ekstraktus – baldriānu, melisu, apiņus un lavandu.”
Enerģijai un nervu sistēmas līdzsvaram būtiski ir arī B grupas vitamīni, kas iesaistīti organisma enerģijas vielmaiņā. Visi šie preparāti ir visefektīvākie tad, ja tos lieto kopā ar veselīgiem ieradumiem – regulāru miega režīmu, kustībām un apzinātām stresa mazināšanas praksēm, kā arī pilnvērtīgu atpūtu.
D. Saltanavičiene uzsver, ka pat dabiskas izcelsmes produkti var ietekmēt citu zāļu darbību vai radīt blaknes, piemēram, miegainību, tādēļ savs pašsajūtas stāvoklis jāpieskata īpaši rūpīgi. “Ja nomierinošus preparātus plānots lietot ilgāk par pāris nedēļām, noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, lai pārliecinātos, ka izvēlētais līdzeklis ir tieši jums drošs un piemērots,” viņa rezumē.


