JADA.LVJADA.LVJADA.LV
  • Visas ziņas
  • Latvijā
  • Pasaulē
  • Veselība
  • Auto
  • Tehnoloģija
  • Zinātne
  • Astroloģija
Meklēt
Kategorijas
  • Astroloģija
  • Atpūta
  • Auto
  • Dzīve
  • Ēdiens
  • Finanses
  • Internets
Vairāk
  • Latvijā
  • Pasaulē
  • Spēles
  • Tehnoloģija
  • Veselība
  • Zinātne
Toimetus
  • Par mums
  • Sazinieties ar mums
  • Privātuma politika
  • Lietošanas noteikumi
Pierakstīties
JADA.LVJADA.LV
Meklēt
  • Visas ziņas
  • Latvijā
  • Finanses
  • Auto
  • Kategorijas
    • Dzīve
    • Astroloģija
    • Atpūta
    • Ēdiens
    • Internets
    • Zinātne
    • Veselība
    • Spēles
    • Pasaulē
    • Tehnoloģija
  • Par mums
  • Sazinieties ar mums
  • Privātuma politika
  • Lietošanas noteikumi
Vai jums jau ir konts? Pierakstīties
© 2026 Viss saturs, ja nav norādīts citādi, pieder JADA.LV. Satura kopēšana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta.
JADA.LV > Visas ziņas > Zinātne > Zinātnieki atklāj šokējošu patiesību par suņu izcelsmi
Zinātne

Zinātnieki atklāj šokējošu patiesību par suņu izcelsmi

Agnese Vītola
Publicēts 10. decembris 2025, 12:03
Kopīgot
4 min lasīšanas laiks

Ej nu ir viegli iedomāties vilkus, skatoties uz mazu, pūkainu sunīti uz ielas. Tomēr jauns pētījums rāda, ka pat vismazākie mīluļi sevī nes vilku ģenētisko mantojumu. Zinātnieki bija pārsteigti, atklājot vilka DNS pēdas lielākās daļas mūsdienu suņu šķirņu genomā.

Pēc ASV pētnieku aplēsēm gandrīz divām trešdaļām visu suņu šķirņu var skaidri konstatēt vilka iedzimtības materiāla daļu. Svarīgi, ka šī DNS nav tikai tāla atmiņa par laiku, kad suņi pirms apmēram 20 000 gadiem tika pieradināti. Rezultāti liecina, ka suņi un vilki savstarpēji krustojušies arī pēdējo gadu tūkstošu laikā.

Pētījuma līdzautors Logans Kistlers uzsver, ka tas nenozīmē – vilki nāk cilvēku mājās un pārojas ar mājas mīluļiem. Drīzāk tas atspoguļo garu un sarežģītu mijiedarbību starp savvaļas un pieradinātajām populācijām. Šāda ģenētiskā apmaiņa, pēc zinātnieku domām, ir palīdzējusi izveidoties milzīgajai mūsdienu suņu ārējā izskata un uzvedības daudzveidībai.

Jums varētu patikt šie:

Nekad nepērc šo alu, eksperti šokā!

Šokējošs atradums Mjanmā: 99 miljoni gadu vecs ods

Eksperti brīdina: izgaisi bērna lasīšanas prieku jau tagad

Zaļā tēja, kas liek ārstiem palikt bez darba

Satellīti atklāj: Ķīna slēpj raķetes Tibetas kalnos

Balss kā slepens ierocis: vai tavs bizness izdzīvos?

Suņa un vilka līdzība

Kā zinātnieki noteica vilka DNS klātbūtni?

Ilgu laiku valdīja uzskats, ka „īstam“ sunim vilka DNS ir vai nu ļoti maz, vai pat vispār nav. Pētījuma vadošā autore Odrija Lina atzīst, ka jaunie dati šo priekšstatu būtiski maina. Zinātnieku komanda analizēja tūkstošiem publiski pieejamu suņu un vilku genomu sekvenču, meklējot tiešas radniecības pazīmes.

Izrādījās, ka vairāk nekā 64 procentiem mūsdienu suņu šķirņu ir priekšteči ar vilku izcelsmi. Pat tik mazi suņi kā čivava vidēji nes apmēram 0,2 procentus vilka DNS. Pētniece ar smaidu piebilst, ka daļai čivavu saimnieku tas varbūt nemaz nešķiet tik pārsteidzoši.

Kuros suņos ir visvairāk vilka?

Visaugstākā vilka DNS daļa konstatēta šķirnēs, kas speciāli veidotas, lai saglabātu vilkam līdzīgu tipu. Īpaši izceļas čehu vilksuns un Sarlosas vilksuns, kuru genomā vilka gēnu īpatsvars var sasniegt līdz pat 40 procentiem. Tas atspoguļo mērķtiecīgu un salīdzinoši nesenu selekcijas vēsturi, ko apzināti virzījuši cilvēki.

Starp ierastajām kompanjonsuņu šķirnēm visizteiktāk „vilcīgais“ izrādījās Grand Anglo Français Tricolore – dzinējsuns, kura genomā ir apmēram pieci procenti vilka DNS. Salīdzinoši liels vilka gēnu īpatsvars konstatēts arī vairākiem vēja suņu tipa pārstāvjiem, piemēram, saluki un afgāņu hurtam. Interesanti, ka lielāks vilka gēnu daudzums nebūt ne vienmēr nozīmē lielāku augumu – piemēram, bernhardiešiem vilka DNS pēdas vispār nav atrastas.

Ciematu un klaiņojošo suņu loma

Ciematu un klaiņojošie suņi cilvēku apmetņu tuvumā

Pētījums atklāja, ka simt procentiem ciematu un klaiņojošo suņu, kas dzīvo cilvēku apmetņu tuvumā, bet nepieder konkrētam saimniekam, ir gēni ar vilka izcelsmi. Pēc Kistlera domām tieši šāds suņu dzīvesveids rada vairāk iespēju sastapties ar vilkiem, tāpēc vilka gēni nepārtraukti nonāk plašākā suņu ģenētiskajā fondā.

Jums varētu patikt šie:

Superzvaigzne pārvēršas elpu aizraujošā kosmiskā mākslā

Jauns vienkāršs asins tests gandrīz nekļūdīgi atklāj vēzi

Ikdienas paradums, kas nemanāmi izposta tavu ādu

Instagram šokē: tu pats vari vadīt savu feed

Google jaunais noteikums: tavs interneta risks strauji pieaug

Jaunais Mercedes Vision Iconic: nākotnes auto ir klāt

Zinātnieks pieļauj, ka cilvēka darbība šādu krustošanos varētu būt pat veicinājusi. Ja vilku mātītes, piemēram, dzīvesvietu izzušanas vai citu traucējumu dēļ tiek atdalītas no sava bara un sastop bezsaimnieka suņus, pārošanās iespējamība strauji pieaug. Šādas situācijas gadsimtu gaitā varēja atstāt skaidri nolasāmas ģenētiskas pēdas.

Uzvedība un pielāgošanās

Suņu šķirņu uzvedība un vilka gēni

Zinātnieki salīdzināja ģenētiskos rezultātus ar suņu šķirņu aprakstiem, kurus izmanto kinoloģiskie klubi. Atklājās, ka šķirnes ar mazāku vilka DNS īpatsvaru biežāk raksturo kā draudzīgas, viegli apmācāmas un ļoti pieķērušās cilvēkiem. Savukārt izteikti „vilcīgām“ šķirnēm bieži piedēvē patstāvīgāku raksturu, piesardzību pret svešiniekiem un izteiktu teritorijas sargāšanas instinktu.

Tajā pašā laikā Kistlers uzsver, ka šādi vispārīgi apraksti nav drošs prognozes rīks katra konkrētā suņa uzvedībai. Suņi tūkstošiem gadu laikā izplatījušies ļoti atšķirīgos pasaules reģionos un bijuši spiesti pielāgoties dažādiem apstākļiem. Daži vilka gēni noteiktās vidēs varēja kļūt pat par priekšrocību.

Piemēram, Tibetas šķirnēm, tādām kā lhasa apso, ir konstatēts EPAS1 gēns, kas palīdz izdzīvot augstkalnu apstākļos, kur gaisā ir mazāk skābekļa – tieši tas pats gēns sastopams arī Tibetas vilkiem. Šādi atklājumi parāda, kā vilka ģenētiskais mantojums palīdzējis suņiem pielāgoties ekstremāliem dzīves apstākļiem visā pasaulē.

Kopīgot šo rakstu
Facebook Kopēt saiti Drukāt
Kopīgot
Nav komentāru

Atbildēt Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Iesakām izlasīt

Zinātne

Zinātnieki pārvērš gaismu kristālā – realitāte mainās

Roberts Siliņš
21. decembris
Zinātne

Zinātnieki brīdina: Zemes iekšiene drīz izraisīs katastrofu

Roberts Siliņš
8. decembris
Zinātne

NASA šoks: uz Marsa atklāts noslēpumains dzelzs meteorīts

Anna Ozoliņa
3. decembris
Zinātne

Zinātnieki izlaužas cauri skaņas barjerai: jauna elektronikas ēra

Agnese Vītola
17. decembris
Zinātne

Šokējošs Marsa atklājums: milzu elektriskais sprādziens

Mārtiņš Kalniņš
26. decembris
Zinātne

26 km augsti kosmosa kalni – neticamā patiesība

Kristaps Jansons
6. decembris
Zinātne

Zinātnieki atklāj vielu, kas bremzē Alcheimera simptomus

Mārtiņš Kalniņš
7. decembris
Zinātne

Šokējošs atradums Šanhajā: sievietes ķermenī briesmīgs parazīts

Anna Ozoliņa
15. decembris
JADA.LVJADA.LV
© 2026 Viss saturs, ja nav norādīts citādi, pieder JADA.LV. Satura kopēšana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta.
  • Privātuma politika
  • Lietošanas noteikumi
  • Sazinieties ar mums
Laipni lūgti atpakaļ!

Piesakieties savā kontā

Lietotājvārds vai e-pasta adrese
Parole

Aizmirsāt paroli?

Neesi biedrs? Reģistrēties