Kosmosā veidojošies atkritumu kalni kļūst par arvien nopietnāku problēmu – ap Zemi pamazām uzkrājas biezs slānis ar veciem satelītiem, raķešu detaļām un sīkām šķembu daļiņām. Tāpēc zinātnieki meklē risinājumus, kas būtu ne tikai tehnoloģiski efektīvi, bet arī ekonomiski pamatoti – kā šo jucekli izpētīt un vismaz daļēji savaldīt.
Dīvaina, taču zinātniski pamatota ideja
Viena no jaunākajām idejām izklausās gandrīz kā zinātniskā fantastika: no Starptautiskās kosmosa stacijas palaist lejup papīra lidmašīnu. Skandina dīvaini, vai ne?
Tomēr šī doma balstās nopietnā pētījumā, kurā analizēts, kas notiktu, ja no liela augstuma palaistu lejup no parasta A4 formāta lapas salocītu papīra lidmašīnu.
Zemā Zemes orbīta kļūst arvien bīstamāka
Zemajā Zemes orbītā (LEO) situācija ar katru gadu pasliktinās – satelītu atliekas, raķešu daļu šķembas un neredzami putekļu mākoņi rada reālus draudus darbojošamies kosmosa aparātiem.
Nopietna negadījuma, piemēram, satelīta sprādziena gadījumā var iedarbināties tā sauktais Keslera efekts – ķēdes reakcija, kur sadursmes izraisa jaunas sadursmes. Tas ne tikai traucētu GPS pakalpojumu un sakaru darbību, bet varētu apgrūtināt arī jaunu misiju palaišanu.
Kā pētīt atkritumus, neradot jaunus?
Tāpēc tiek meklēti veidi, kā kosmosa atkritumus pētīt tā, lai pats pētījums neradītu vēl vairāk gružu. Viena no šādām idejām ir analizēt papīra lidmašīnas uzvedību orbītā. Žurnālā “Acta Astronautica” publicētā pētījumā aprakstīts, kā varētu izskatīties šāda neliela eksperimentāla misija.
Zinātnieki, izmantojot aprēķinus un vēja tuneļa testus, ir novērtējuši A4 izmēra papīra lidmašīnas kustību, lidojuma leņķi un tai piemītošo siltuma slodzi.
Stabils lidojums un ātrs fināls
Izrādījies, ka papīra lidmašīna – īpaši, ja to pastiprina ar alumīnija plēvi – pirmajās stundās varētu diezgan stabili lidot. Pētnieku ieskatā tā dabiski orientētos pa kustības virzienu un pat nezaudētu vadāmību.
Taču šāda objekta mūžs kosmosā būtu ļoti īss. Aprēķini rāda, ka aptuveni pēc trīsarpus dienām lidmašīna atgrieztos atmosfērā, kur tai nāktos izturēt līdz pat 10 vatiem uz kvadrātcentimetru lielu siltuma plūsmu. Tas nozīmē neizbēgamu galu – sadegšanu vai pirolīzi.
Tieši šī īpašība padara papīra lidmašīnu par vērtīgu rīku. Pateicoties ļoti augstajai jutībai pret gaisa pretestību, šāds viegls un ātri noārdāms objekts var kļūt par lielisku mērīšanas instrumentu.
Lēts, bet vērtīgs risinājums
Papīra lidmašīna varētu palīdzēt precīzi noteikt atmosfēras blīvumu vien, analizējot tās lidojuma trajektoriju. Turklāt tās izgatavošana ir ārkārtīgi lēta. Šādus “zondējošus” objektus varētu palaist simtiem – dažādās vietās un dažādos laikos.
Ja izdotos pievienot arī mikrokameras vai sensorus, būtu iespējams reāllaikā iegūt datus, netērējot ne miljoniem eiro, ne sarežģītus resursus.
Radošs skatiens uz vienkāršiem risinājumiem
Dažkārt progress neslēpjas vismodernākajās tehnoloģijās, bet gan radošā pieejā vienkāršām lietām. Papīra kosmosa lidmašīna ir labs piemērs – vienkāršs, lēts un vienlaikus potenciāli ļoti noderīgs rīks, lai labāk izprastu, kas patiesībā notiek telpā ap mūsu planētu.


