Jau vairāk nekā divdesmit gadus zinātnieki cenšas izprast dīvainas veidnes uz Marsa virsmas, kas atgādina izžuvušas upju gultnes. Sākotnēji tika uzskatīts, ka tās radušās plūstoša ūdens iedarbībā, kas varēja tecēt pa planētas virsmu pirms miljoniem gadu. Tomēr jauni pētījumi liecina, ka patiesība varētu būt pavisam citāda.
Marsā novērots pilnīgi jauns process
Ir noskaidrots, ka šie vijīgie, gravām līdzīgie veidojumi nav senas upju gultnes, bet gan pilnīgi jauns process, ko izraisa Marsam raksturīgi klimatiskie apstākļi. Tas nozīmē, ka mūsu zināšanas par šo planētu joprojām ir ļoti ierobežotas – katrs jauns atklājums rada vairāk jautājumu, nekā sniedz atbilžu.
Svaigākie dati rāda, ka Marsa virsmu būtiski neformē ūdens, bet gan sausais ledus – cietā agregātstāvoklī esošs oglekļa dioksīds. Šis atklājums var būtiski mainīt mūsu izpratni par planētas ģeoloģiju un pat par to, vai uz Marsa jebkad ir valdījuši dzīvībai piemēroti apstākļi.
Jums varētu patikt šie:
Eksperiments, kas palīdzēja atklāt noslēpumu
Nīderlandes zinātnieku komanda no Utrechtas universitātes veica unikālu eksperimentu, laboratorijas apstākļos atdarinot Marsa vidi. Viņi izmantoja kameru ar ļoti zemu spiedienu, lai pētītu, kā šādos apstākļos uzvedas sausais ledus – sasalis oglekļa dioksīds. Iegūtie rezultāti pārspēja visas cerības.
Tika atklāts, ka zema spiediena dēļ sausais ledus uz Marsa nesakūst, bet pārvēršas no cietas vielas tieši gāzē. Šis process rada spēcīgu spiedienu, kas izsviež smilšu daļiņas sānis un izgrauž vagās līdzīgus iedobumus virsmā. Tieši tādā veidā veidojas dziļi, lokaini kanāli, kurus agrāk kļūdaini uzskatīja par seno upju gultnēm.
Kā veidojas šīs dīvainās vagas?
Eksperimenti parādīja, ka brīdī, kad sausā ledus gabals slīd lejup pa nogāzi, tas spēj ierosināt smilšu kustību un atstāj sev aiz muguras dziļas, gravām līdzīgas pēdas. Ja ledus pārvietojas lēnāk, zem tā veidojošajām gāzēm ir vairāk laika „izpūst” augsni, un vagas kļūst vēl dziļākas. Šī parādība ir īpaši izteikta smalku smilšu apvidos, kuri uz Marsa sastopami lielā daudzumā.
Zinātnieki novēroja, ka šāds process var aizsviest smiltis līdz pat 20 metru attālumā. Tas izskaidro, kāpēc dažos Marsa reģionos virsma izskatās tā, it kā to būtu veidojis plūstošs ūdens, lai gan patiesībā tur, visticamāk, ūdens nekad nav bijis.
Ko šis atklājums nozīmē dzīvības meklējumiem?
Ilgu laiku šīs vagas tika uzskatītas par pierādījumu, ka uz Marsa agrāk ir plūdusi ūdens straume un ka tur varēja pastāvēt dzīvība. Tagad šis arguments kļūst apšaubāms. Ja šos veidojumus rada sausais ledus, tiem var nebūt nekādas saistības ar ūdeni.
Jums varētu patikt šie:
Tomēr tas nenozīmē, ka Marss būtu bezcerīgi nedzīvs. Gluži pretēji – šis atklājums palīdz labāk saprast, kur patiesībā būtu jāmeklē dzīvības pēdas. Iespējams, interesantākās atbildes slēpjas dziļāk zem virsmas, kur apstākļi ir stabilāki. Jaunie dati maina mūsu skatījumu uz Sarkano planētu un parāda, ka tās izpēte ir tikai sākumposmā.
Marss – pārsteigumu pilna planēta
Katra jauna atziņa liek no jauna izvērtēt, ko patiesībā par Marsu zinām. Sausā ledus veidotās vagas ir kārtējais pierādījums tam, ka planētas virsma joprojām mainās. Tas savukārt rāda, ka Marsa reljefs slēpj procesus, kurus vēl tikai sākam izprast.
Pēc zinātnieku domām šīs vagas var kalpot kā sava veida „laika arhīvs”, kurā ierakstīta Marsa klimata pārmaiņu vēsture. Tas nozīmē, ka, lai gan ūdens no turienes, iespējams, pazudis sen, šie veidojumi palīdz labāk saprast, kāda planēta bijusi pirms miljoniem gadu un kādus noslēpumus tā joprojām sevī glabā.
