Jau gadiem ilgi tiek runāts, ka liellopa gaļa varētu palielināt sirds slimību risku, tāpēc daudzi cilvēki cenšas to ēst retāk. Tomēr jaunāks pētījums šo priekšstatu apšauba un rāda, ka liesa liellopa gaļa, iespējams, nemaz nav tik kaitīga. Rezultāti pārsteidza pat pašus zinātniekus.
Pensilvānijas Universitātes pētnieki pētīja, kā dažādi liellopa gaļas daudzumi ietekmē jaunu un veselīgu cilvēku organismu. Viņi salīdzināja tipisku amerikāņu ēšanas paradumu modeli ar Vidusjūras diētu, kurai tika pievienoti atšķirīgi liesas liellopa gaļas daudzumi. Dalībnieki ievēroja šos ēdienkartes variantus četras nedēļas ilgos periodos.
Atklājās, ka mēreni liesas liellopa gaļas daudzumi būtiski neietekmēja rādītājus, kas saistīti ar paaugstinātu sirds slimību risku. Tas liecina, ka lielākais risks, visticamāk, nav pašā liellopa gaļā, bet gan kopējā uztura modelī. Citiem vārdiem sakot – veselīgs uzturs var ietvert arī nelielus liesas liellopa gaļas daudzumus.
Jums varētu patikt šie:
Pētījuma mērķis un galvenie rādītāji
Pētnieki galveno uzmanību pievērsa savienojumam TMAO, kas veidojas, organismam šķeļot dzīvnieku izcelsmes produktus. Iepriekšēji pētījumi liecināja, ka šī rādītāja paaugstināšanās var būt saistīta ar lielāku sirds slimību risku. Tādēļ bija svarīgi noskaidrot, vai liellopa gaļas pievienošana Vidusjūras diētai paaugstina TMAO līmeni.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka nelieli liesas liellopa gaļas daudzumi nepaaugstināja TMAO līmeni. Gluži pretēji – tas saglabājās zemāks nekā pie ierastās amerikāņu diētas, kurā ir vairāk tauku un mazāk dārzeņu. Tas uzsver, ka izšķirošais nav tikai liellopa gaļas klātbūtne ēdienkartē, bet gan viss uztura modelis kopumā.
Kādas diētas tieši tika salīdzinātas?
Dalībnieki izmēģināja četrus dažādus ēšanas modeļus: tipisku amerikāņu diētu un trīs Vidusjūras diētas versijas. Visos Vidusjūras diētas variantos tika lietots vairāk olīveļļas, augļu un dārzeņu nekā parastā amerikāņu ēdienkartē. Atšķirība bija tikai liellopa gaļas daudzumā.
Vienā periodā dalībnieki dienā apēda aptuveni 0,5 unces liellopa gaļas, citā – 2,5 unces, bet trešajā periodā – vairāk nekā 5 unces dienā. Visos gadījumos liellopa gaļa bija liesa un nepārstrādāta. Tādējādi pētnieki varēja izvērtēt, cik lielu lomu spēlē apēstais daudzums.
Ko atklāja pētījuma rezultāti?
Pētnieki noskaidroja, ka nelielu un vidēju liesas liellopa gaļas porciju gadījumā TMAO līmenis saglabājās zems. Tikai lielāks daudzums – vairāk nekā 5 unces dienā – vairs nebija tik labvēlīgs. Tas norāda, ka porcijas lielumam ir nozīme, taču pats svarīgākais tomēr ir kopējā uztura kvalitāte.
Jums varētu patikt šie:
Vēl viens interesants novērojums bija tas, ka visi Vidusjūras diētas varianti uzlaboja zarnu mikrobioma daudzveidību. To uzskata par labas gremošanas veselības un spēcīgākas imūnsistēmas rādītāju. Savukārt tipiskā amerikāņu diēta šādu ietekmi neuzrādīja.
Secinājumi un ko tas nozīmē cilvēkiem
Pētnieku ieskatā liesa un nepārstrādāta liellopa gaļa var būt daļa no veselīga uztura. Svarīgi ir uzturā iekļaut daudz dārzeņu, augļu, veselīgu tauku un ierobežot piesātināto tauku uzņemšanu. Šādos apstākļos liellopa gaļa var būt daļa no sabalansētas, sirdij draudzīgas ēdienkartes.
Tajā pašā laikā zinātnieki uzsver, ka tas nav attaisnojums vienā dienā apēst milzīgu steiku. Pētījuma secinājumi neattiecas uz trekniem vai pārstrādātiem gaļas produktiem, piemēram, desām un salami. Nākotnē nepieciešami plašāki pētījumi, kuros tiktu iekļauti dažāda vecuma un atšķirīga veselības stāvokļa cilvēki.
