Kas gan būtu domājis, ka daba var sūtīt mums vēstījumus no pagātnes? Tieši tā notika Zviedrijā, kur armijas arhīvos aizmirstie gaisa paraugi izrādījās negaidīta laika kapsulas un DNS bibliotēkas kombinācija. Tajos slēptā informācija atvēra logu uz strauji mainīgo gadalaiku ritmu, un svaigs pētījums atklāja kaut ko tādu, kas pārsteidza pat pieredzējušus botāniķus: ziemeļu sūnu augi mūsdienās izsvaida savas sporas ievērojami agrāk nekā pirms dažiem gadu desmitiem. Tā nav tikai simboliska nobīde – runa ir par nedēļām, par kurām dabas kalendārs ir pabīdījies uz priekšu, skaidri parādot, cik ātri klimata sasilšana pārveido pasauli ap mums.
Negaidīta bioloģiska bibliotēka militārajos arhīvos
Jau 20. gadsimta 50. gados Zviedrijas aizsardzības spēki sāka vākt gaisa paraugus, lai sekotu radioaktīvā piesārņojuma izplatībai pēc kodolizmēģinājumiem. Neviens toreiz nedomāja, ka stikla šķiedras filtri, kuros tika uztvertas gaisā esošās daļiņas, pārvērtīsies par unikālu DNS arhīvu. Kopā ar radioaktīvajām putekļu daļiņām filtrā nonāca arī bioloģiskie pārpalikumi – sporas, ziedputekšņi, mikroskopiski augu fragmenti –, kuru nozīme tolaik palika nepamanīta.
Viss mainījās brīdī, kad Umeo universitātes pētnieks Pers Stenbergs pirmais saprata, ka šie vecie gaisa filtri nav tikai militāri dokumenti, bet gan unikāls dabas vēstures avots. Izrādījās, ka gadiem neievērots krājums atklāj ne tikai ziemeļu augu izplatības robežas, bet arī ritmu, ar kādu tie agrāk izplatījušies.
Jums varētu patikt šie:
“Šie paraugi izrādījās negaidīti bagātīgs un ārkārtīgi aizraujošs avots, kas ļauj pētīt ar vēju izplatīto bioloģisko daļiņu DNS,” stāsta Lunda universitātes botāniķis Nils Krūnbergs. Šie vārdi nav pārspīlējums – pirmo reizi zinātnes rīcībā ir tik garš un nepārtraukts, tieši no atmosfēras iegūts bioloģisko daļiņu reģistrs, ko iespējams analizēt.
Sporas izplatās arvien agrāk: izmaiņas, ko mēra nedēļās
Pētījumā iesaistītie zinātnieki analizēja kopumā 16 sūnu sugas un sugu grupas. Savāktie dati aptvēra iespaidīgu 35 gadu ilgu periodu, kas ļāva pamanīt ilgtermiņa tendences, nevis atsevišķas nejaušas novirzes. Rezultāti runāja paši par sevi.
Kopš 20. gadsimta 90. gadiem sūnu sporu izdalīšanās sākums vidēji ir pavirzījies aptuveni par četrām nedēļām agrāk. Vēl uzskatāmāks ir nākamais rādītājs – sporu izplatīšanās kulminācija tagad iestājas pat sešas nedēļas agrāk nekā agrāk. Tas nozīmē, ka lēni augošās ziemeļu sūnas “mostas” pavasarī krietni agrāk, nekā tas bija ierasts pirms trim gadu desmitiem.
“Tā ir ļoti būtiska izmaiņa, īpaši ņemot vērā, ka ziemeļu reģionos vasara ir ārkārtīgi īsa,” uzsver Krūnbergs. Ja katra siltā diena ir svarīga izdzīvošanas ziņā, tad nobīde vairāku nedēļu garumā nav tikai statistisks skaitlis – tā ir skaidra zīme, ka ekosistēma strauji cenšas pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Klimata pārmaiņu ietekme neparādās uzreiz, taču ir jo spēcīgāka
Viena no negaidītākajām atziņām bija tā, ka sūnu sporu izdalīšanos nenosaka tik ļoti konkrētie pavasara laika apstākļi, kā varētu šķist loģiski. Pētījumā atklājās, ka izšķiroša loma ir iepriekšējā gada klimatam. Silts rudens dod sporām laiku pilnībā nobriest pirms ziemas. Tāpēc pavasarī tās ir gatavas izplatīties daudz agrāk.
Jums varētu patikt šie:
“Mēs gaidījām, ka vissvarīgākais faktors būs sniega kušanas laiks vai gaisa temperatūra tajā gadā, kad sporas izdalās, taču atklājās pretējais – vislielākā ietekme ir tieši iepriekšējā gada klimata apstākļiem,” skaidro zinātniece Fija Bengtsone. Viņas novērojums vēlreiz apliecina, ka klimata pārmaiņas neietekmē ekosistēmas tikai caur īslaicīgiem laikapstākļiem, bet veido ilgtermiņa, bieži vien slēptus “procesus aizskatuvē”.
Šis negaidītais atklājums izgaismo, cik sarežģīta ir augu attīstības un gadalaiku mijiedarbība, un parāda, ka pārmaiņas, ko šobrīd novērojam, bieži vien ir reakcija uz klimata spriedzi, kas sākusies jau krietni agrāk, pirms rezultāti kļuvuši redzami.
Jauns veids, kā sekot dabas pārmaiņām gadu desmitu garumā
Pētījums ne tikai atklāja, cik strauji sasilstošie apstākļi maina ziemeļu ekosistēmas, bet arī pavēra ceļu pilnīgi jaunai zinātnes pieejai. Gaisa filtru DNS analīzi iespējams izmantot arī citu augu un dzīvnieku grupu izpētē. Tā kā paraugi tika vākti visā Zviedrijas teritorijā, zinātnieki var sekot pārmaiņām no dienvidiem līdz ziemeļiem, veidojot detalizētu karti tam, kā dzīvie organismi reaģē uz klimata pārmaiņām.
Krūnbergs neslēpj, ka šiem rezultātiem ir nozīme ne tikai Zviedrijai. Ir ļoti iespējams, ka tie tiks iekļauti arī nākamajā Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) ziņojumā, kur dokumentē jau notikušās vides pārmaiņas. Tieši šādi dati palīdz saprast, ka klimata pārmaiņas nav nākotnes scenārijs, bet gan šodiena, ko iespējams izmērīt ar nedēļu precizitāti.
Stāsts par aizmirstajiem militārajiem filtriem patiesībā ir stāsts par laiku – par to, kā to iespējams saglabāt un vēlāk atkal “atritināt”, ļaujot tam runāt dažkārt skaļāk nekā jebkuram brīdinājumam. Un vēstījums ir skaidrs: daba maina savu ritmu daudz ātrāk, nekā līdz šim esam gribējuši atzīt.
Foto ir ilustratīvi © Canva.
