Zviedrija NATO pievienojas ar spēcīgu trumpi – pašu izveidotu gaisa spēku, ko tā neatkarīgi attīsta jau daudzus gadus. Tā vietā, lai pirktu gatavus risinājumus no citām valstīm, zviedri paši rada tehnoloģijas, kas pielāgotas viņu videi un vajadzībām. Šāda pieeja palīdz saglabāt neatkarību un gatavoties izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras aukstā, plašā un reti apdzīvotā teritorijā.
Unikāla aizsardzības koncepcija
Zviedrijas pieeja aizsardzībai vienmēr bijusi atšķirīga. Viņiem nepieciešami lidaparāti, kas spēj darboties arī bez lielām aviobāzēm, pacelties no šosejām vai ledus skrejceļiem un ātri pārgrupēties. Šāda taktika ļauj turpināt operācijas pat tad, ja galvenā infrastruktūra ir iznīcināta vai nepieejama. Tieši tāpēc Zviedrija attīsta jaunu projektu, kas var mainīt priekšstatu par militāro aviāciju kopumā.
Nākotnes iznīcinātājs: “Koncept för Framtida Stridsflyg”
Jaunā projekta nosaukums ir “Koncept för Framtida Stridsflyg”, un tā mērķis ir radīt nākamās paaudzes iznīcinātāju, kas aizstās labi zināmo “Gripen”. Taču šoreiz zviedri vēlas iet vēl tālāk. Mērķis nav izveidot tikai jaunu lidmašīnu, bet gan veselu gaisa kaujas sistēmu, kas var darboties bez pilota un automātiski pielāgoties kaujas situācijai.
Jums varētu patikt šie:
Milzu investīcijas nākotnes tehnoloģijās
Projektam paredzēts aptuveni 220 miljonu eiro finansējums. Šie līdzekļi ļaus Zviedrijas ražotājam “Saab” paplašināt pētniecību un izstrādi un radīt risinājumus, kas būs aktuāli vēl gadu desmitiem. Lielākais uzsvars tiek likts uz radariem grūtāk uztveramiem lidaparātiem un pilotētiem iznīcinātājiem piesaistītiem bezpilota droniem, kas darbosies ciešā sadarbībā.
Projektu plānots turpināt līdz 2027. gadam, bet pirmo izmēģinājuma lidaparātu iecerēts pabeigt 2026. gadā. Pašlaik pie tā strādā vairāk nekā 270 inženieru, kuri iesaistīti aptuveni 150 pētniecības projektos. Zviedri vēlas izvairīties no kļūdām, kas citu valstu programmās izraisījušas milzīgus termiņu kavējumus, tādēļ katrs solis tiek rūpīgi un precīzi plānots.
Jauna forma un mākslīgais intelekts
Pirmie skices rāda, ka nākotnes iznīcinātājs būtiski atšķirsies no šodienas “Gripen”. Lidmašīna būs aerodinamiskāka, bez izteikti izvirzītām ārējām detaļām, bet bruņojums tiks paslēpts korpusa iekšpusē. Tas padarīs lidaparātu grūtāk uztveramu ar radariem un ļaus tam klusāk lidot.
Otra galvenā sastāvdaļa ir mākslīgais intelekts. Jau 2025. gadā tika veikti izmēģinājumi, kuru laikā programma “Centaur” vadīja “Gripen E” bez cilvēka iejaukšanās. Tas apliecina, ka nākotnē daļa lidaparātu varēs darboties pilnīgi autonomi, sadarbojoties ar pilotētiem iznīcinātājiem.
Lidmašīna, kas attīstās kā viedtālrunis
Jaunā sistēma ļaus lidmašīnas programmatūru atjaunināt dažu dienu laikā. Tas nozīmē, ka iznīcinātājs varēs iegūt jaunas funkcijas vai taktikas gandrīz tikpat ātri, kā mūsu viedierīces saņem programmatūras atjauninājumus. Tas ir patiesi revolucionārs solis militāro tehnoloģiju jomā.
Jums varētu patikt šie:
Šādas iespējas sniedz Zviedrijai elastību, kādas daudziem citiem nav. Spēja ātri pielāgoties jauniem draudiem un uzdevumiem padara Zviedrijas gaisa spēkus ļoti konkurētspējīgus un pretiniekam grūti prognozējamus.
Lēmums par nākotni – pēc dažiem gadiem
Galīgo lēmumu par Zviedrijas militārās aviācijas nākotni, visticamāk, pieņems ap 2031. gadu. Tad izlems, vai valsts pilnībā pati izstrādās savu jauno iznīcinātāju, vai arī pievienosies kādam starptautiskam sadarbības projektam. Pašreizējie “Gripen” lidaparāti paliks ekspluatācijā vēl vairākus gadu desmitus, tādēļ Zviedrijai ir laiks rūpīgi sagatavoties un izvēlēties sev izdevīgāko ceļu.
Ja projekts izdosies, Zviedrija var kļūt par paraugu citām valstīm, kā saglabāt neatkarību un vienlaikus attīstīt nākotnes tehnoloģijas. Jaunā iznīcinātāju paaudze var mainīt ne tikai gaisa spēku spēles noteikumus, bet arī mūsu izpratni par to, kādai jābūt mūsdienīgai un gudrai aizsardzības sistēmai.
