Visums šķiet neaptverami milzīgs un tukšs, tomēr laiku pa laikam tas pie mums atnes ciemiņus no vietām, kurās mēs paši, visticamāk, nekad nenokļūsim. Pēc dažām nedēļām viens šāds ceļotājs palidos salīdzinoši tuvu garām Zemei, sniedzot astronomiem unikālu iespēju novērot zvaigžņu sistēmu starpkomētu daudz tuvāk, nekā tas parasti ir iespējams. Tā kā objekts būs redzams tikai īsu brīdi, katra novērojumu stunda kļūst burtiski zelta vērtē.
Šo viesi dēvē par 3I ATLAS, un tas jau izraisījis lielu interesi zinātnieku aprindās. Tas ir debess ķermenis, kas ieradies no kādas citas zvaigžņu sistēmas, tādēļ tā sastāvs un uzvedība var būt pavisam citāda nekā mums pazīstamajām komētām. Šādas tikšanās atgādina, ka Saules sistēma nav noslēgta sala, bet gan daļa no plašākas kosmiskās satiksmes.
Gaidāmā garāmlidošana kosmiskos mērogos būs ļoti tuva, lai gan ar neapbruņotu aci komēta nebūs saskatāma. Arī teleskopā tā izskatīsies samērā klusa un izplūdusi, tomēr tās ļoti lielais ātrums un aktivitāte rada cerības iegūt daudz vērtīgu datu. Jo vairāk spēsim šobrīd novērot un izmērīt, jo vairāk atbilžu nākotnē varēsim rast par citām planētu sistēmām.
Jums varētu patikt šie:
Trešais apstiprinātais starpzvaigžņu ceļotājs
3I ATLAS tika atklāts jūlija sākumā, un tas ir tikai trešais apstiprinātais starpzvaigžņu objekts visā novērojumu vēsturē. Līdz tam bija zināmi tikai “1I ‘Oumuamua” un “2I Borisov”, tādēļ katru jaunu kosmisko “ienācēju” nekavējoties salīdzina ar šiem abiem priekštečiem. Jau pats fakts, ka šādus ķermeņus atrodam arvien biežāk, parāda, cik ievērojami ir uzlabojušās mūsu meklēšanas un novērošanas spējas.
Šī komēta izceļas ar neparasti lielu ātrumu – apmēram 60 kilometri sekundē – un ar orbītu, kas nepārprotami liecina: tā nepieder mūsu Saules sistēmai. 19. decembrī 3I ATLAS palidos garām Zemei aptuveni 269 miljonu kilometru attālumā. Cilvēka mērogā tas ir milzīgs attālums, taču kosmosa mērogos – gandrīz kā rokas stiepiena attālumā.
Ko mēs jau zinām par šo komētu?
Komētas pietuvošanās Saulei jau ir notikusi – vislielākajā tuvumā tā atradās 29. oktobrī un tagad pamazām atvirzās tālāk. Pirmie spektra novērojumi liek domāt, ka 3I ATLAS varētu būt vecāka par mūsu pašu planētu sistēmu. Tāpat tā piesaista uzmanību ar neparasti augstu oglekļa dioksīda (CO₂) saturu, kas, visticamāk, norāda uz pavisam citādiem veidošanās apstākļiem, nekā tie bijuši Saules sistēmā.
Šādas īpašības ir īpaši intriģējošas, jo atver it kā logu uz svešu “kosmisko virtuvi”, kuras precīzu atrašanās vietu mēs, visticamāk, nekad nespēsim noteikt. Ja komēta patiešām ir izveidojusies citādā ķīmiskajā vidē, tā ir sava veida dabisks paraugs, kas nonācis pie mums bez jebkādas kosmosa kapsulas vai īpašas misijas. Tas sniedz zinātniekiem unikālu iespēju pārbaudīt teorijas par planētu un mazo ķermeņu rašanos citās zvaigžņu sistēmās.
Četras misijas uz “medībām” un neatrisinātās mīklas
Kad debesīs parādās tik reta parādība, darbībā iesaistās visa globālā novērojumu tīkla jauda. Habla kosmiskais teleskops novembra beigās uzņēma komētas retināto apvalku jeb komas izstaroto vielu un parādīja, ka 3I ATLAS pēc pietuvošanās Saulei kļūst arvien spožāka. ESA zonde JUICE no Jupiteram tuvās apkārtnes, aptuveni 66 miljonu kilometru attāluma, nofotografēja ne tikai komu, bet arī divus skaidri izšķiramus putekļu astes zarus.
Jums varētu patikt šie:
Papildu informāciju negaidīti sniedza arī NASA misijas PUNCH un STEREO, kuras komētu fiksēja savos kadros jau agrākajos mēnešos. Tomēr daudzi jautājumi joprojām paliek neatbildēti, jo īpaši komētas kodola precīzs izmērs, kas var būt tikai daži simti metru vai arī sasniegt vairākus kilometrus. Zinātnieki apspriež pat iespējamu kriovulkānismu jeb ledus vulkānisko aktivitāti, taču bez tiešas kosmosa ekspedīcijas tās vēl ilgi paliks tikai hipotēzes.
