Neviens precīzi nezina, vai Visumam kādreiz pienāks skaidrs gals, taču pašreizējie novērojumi liecina, ka tas paliks mūsu kosmiskās mājas vēl neiedomājami ilgi. Kopš Lielā sprādziena Visums nepārtraukti mainās, un šīs pārmaiņas notiek tādos mērogos, kurus ikdienā pat nepamanām. Tāpēc jautājums par nākotni drīzāk ir pacietīgas izpētes process, nevis ātras atbildes meklējumi.
Visuma sākums un attīstība
Visums radās aptuveni pirms četrpadsmit miljardiem gadu, kad telpa pēkšņi sāka izplesties un atdzist. Sākumā tas bija izkliedētu daļiņu migla, kas pakāpeniski sāka sakrist kopā, veidojot zvaigznes un galaktikas, kas joprojām nosaka mūsu debess izskatu. Vērojot šos objektus, mēs varam labāk saprast, kā pats Visums turpina mainīties arī turpmāk.
Nākotnes paredzējumu robežas
Astrofiziķi prognozē Visuma nākotni, balstoties uz to, ko ir iespējams novērot šobrīd, tomēr šādas prognozes vienmēr zināmā mērā paliek minējumu līmenī. Mēs varam salīdzinoši droši savienot tuvus novērojumu punktus un atjaunot pagātni, taču tālas nākotnes aprakstīšana prasa daudz drosmīgāku līniju turpināšanu. Negaidīti notikumi var pilnībā apgāzt līdzšinējo stāstu, gluži tāpat kā tas jau ir noticis agrākajā Visuma vēsturē.
Jums varētu patikt šie:
Zvaigžņu liktenis – zvaigžņu dzīves noslēgums
Labā ziņa ir tā, ka Saules mūžs turpināsies vēl miljardiem gadu, jo tā atrodas savas dzīves vidusposmā. Jo masīvāka un karstāka ir zvaigzne, jo ātrāk tā izlieto savu kurināmo, savukārt mazās sarkanās pundurzvaigznes var eksistēt neparasti ilgi. Tas nozīmē, ka debesīs būs gaismas un siltuma avoti vēl ļoti ilgu laiku.
Tomēr brīdī, kad galaktikas iztērēs savas gāzu rezerves, jaunas zvaigznes vairs neradīsies, un vispirms izzudīs spožās zilās zvaigznes. Vēlāk Saulei līdzīgas zvaigznes nometīs savus ārējos slāņus, atstājot aiz sevis blāvus, pakāpeniski dzizmošus kodolus, bet sarkanās pundurzvaigznes būs pēdējie ilgstoši kvēlojošie gaismas punkti. Pēc triljoniem gadu izdzisīs arī tās, un kosmosā iestāsies arvien dziļāka tumsa.
Galaktiku pārmaiņas
Galaktikas aug, pakāpeniski aprijot mazākos kaimiņus, tāpēc nākotnē saplūšanas process tikai pastiprināsies. Katrs šāds sastapšanās gadījums izmaina galaktikas struktūru: sakārtotie spirālveida diski pārvēršas lielākos, neregulārākos zvaigžņu sakopojumos. Laika gaitā Visumā paliks mazāk spirālveida un arvien vairāk eliptisku galaktiku.
Līdzīgs liktenis, visticamāk, sagaida arī Piena Ceļu un Andromedas galaktiku, kas pēc dažu miljardu gadu savienosies vienā sistēmā. Pašas zvaigznes gandrīz nekad tieši nesadursies, tāpēc kosmiska katastrofa šajā procesā nedraud – vairāk mainīsies debess izskats. Nākotnes vērotāji redzētu divas galaktikas iespaidīgā, ļoti lēnā savstarpējā dejā, tām pakāpeniski saplūstot.
Visuma izplešanās
Līdz ar Lielo sprādzienu sākās Visuma izplešanās, ko gravitācija cenšas palēnināt, velkot vielu atpakaļ kopā. Tomēr novērojumi liecina par pretēju tendenci – it kā darbotos kāds noslēpumains dzinējspēks, kas izplešanos tieši pretēji paātrina. Šo parādību dēvē par tumšo enerģiju, taču tās patiesā daba joprojām ir vāji izprasta.
Jums varētu patikt šie:
Ja paātrinātā izplešanās turpināsies, vistālākās galaktikas no mums attālināsies tik strauji, ka to gaisma mūs vairs nesasniegs. Galaktiku kopas saplūdīs milzīgās eliptiskās sistēmās, zvaigžņu rašanās apstāsies, bet atlikušie gaismas avoti pārbīdīsies arvien dziļāk sarkanajā spektra daļā un pakāpeniski izdzisīs. Tādējādi Visums varētu ieiet ilgstošā tumšā miera posmā, kas ilgs triljoniem gadu, lai gan jauni mērījumi nākotnē vēl var mainīt šo ainu.
