Bananus jau gadiem uzskata par vieniem no veselīgākajiem augļiem, un tie bieži atrod vietu ikdienas ēdienkartē. Tos izvēlas pirms treniņa, darba dienas laikā kā ātru uzkodu vai brīžos, kad jūtams enerģijas trūkums. Tomēr arī tik ierasts auglis nepiemērojas visiem.
Lai gan banāni ir bagāti ar vitamīniem un minerālvielām, dažiem cilvēkiem tie var nodarīt vairāk kaitējuma nekā labuma. Te liela nozīme ir gan lietotajiem medikamentiem, gan noteiktiem veselības stāvokļiem. Tāpēc ir svarīgi zināt, kad ar banānu lietošanu jābūt uzmanīgam.
Tālāk skaidrots, kādos gadījumos būtu prātīgi banānu ēšanu ierobežot vai vismaz pārrunāt to ar ārstu. Tas nenozīmē, ka banāni ir slikti, bet gan to, ka katra cilvēka organisms reaģē atšķirīgi. Vissvarīgākais ir pareizs daudzums un apzināta izpratne par situāciju.
Jums varētu patikt šie:
Uzturvērtība un saprātīgas robežas
Banāni ir saldi, labi piepilda kuņģi un ir viegli sagremojami, tāpēc īpaši iecienīti aktīva dzīvesveida cienītāju vidū. Tie satur kāliju, magniju, kalciju, fosforu, kā arī vitamīnus A, C, E, K un B6. Šīs vielas atbalsta nervu sistēmas darbību, muskuļu funkcijas un sirds veselību.
Pateicoties salīdzinoši augstajam ogļhidrātu saturam, banāni palīdz ātri atjaunot enerģiju gan pirms fiziskas slodzes, gan pēc tās. Nereti tos iesaka arī cilvēkiem ar jutīgu gremošanas sistēmu, jo banāns maigi iedarbojas uz gļotādu. Tomēr tas, kas der vienam, citam var radīt sarežģījumus.
Cukura līmeņa svārstības asinīs un banāni
Banāniem ir salīdzinoši augsts glikēmiskais indekss, kas nozīmē – pēc to apēšanas cukura līmenis asinīs var strauji paaugstināties. Cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu vai insulīna rezistenci tas var nebūt labvēlīgi. Šādos gadījumos banānus īpaši svarīgi lietot reti un mērenā daudzumā.
Uzmanība jāpievērš arī augļa gatavības pakāpei. Jo gatavāks ir banāns, jo ātrāk organisms uzņem tajā esošos cukurus. Ļoti dzelteni banāni ar brūniem plankumiem cilvēkiem ar jutīgu cukura līmeni asinīs var veicināt izteiktākas svārstības.
Nieru slimības un kālija pārpalikums
Viena no nozīmīgākajām banānu īpašībām ir to augstais kālija saturs, taču nieru saslimšanu gadījumā tas var kļūt bīstami. Ja nieru darbība ir traucēta, organisms nespēj pietiekami labi izvadīt lieko kāliju. Rezultātā var attīstīties hiperkaliēmija, kas ietekmē sirds ritmu un var būt dzīvībai bīstama.
Jums varētu patikt šie:
Cilvēkiem, kuri saņem dialīzes terapiju vai kuriem diagnosticēta hroniska nieru slimība, banānu lietošana noteikti jāpārrunā ar ārstu. Pat neliels pārpalikums šādos gadījumos var radīt nopietnas sekas. Tāpēc šeit ir nepieciešama īpaša piesardzība.
Banānu mijiedarbība ar medikamentiem
Banānos esošais kālijs var pastiprināt noteiktu medikamentu iedarbību un pārlieku paaugstināt kālija līmeni asinīs. Tas ir īpaši nozīmīgi cilvēkiem, kuri lieto:
- beta blokatorus,
- AKE inhibitorus,
- kāliju aizturošos diurētiskos līdzekļus (urinēšanu veicinošus medikamentus, kas saudzē kāliju).
Ja šīs zāles lieto regulāri un vienlaikus bieži ēd banānus, var palielināties sirds slodze un sirds ritma traucējumu risks.
Tāpēc ārsti nereti iesaka šādu medikamentu lietotājiem banānu patēriņu ierobežot. Bieži vien pietiek ar mazākām porcijām vai retāku lietošanu, taču galīgajam lēmumam jābūt individuālam. Svarīgi nepar zemu nenovērtēt ilgstošas lietošanas ietekmi.
Alerģija un ķermeņa masas kontrole
Lai gan banānu alerģija nav ļoti izplatīta, tā tomēr sastopama un bieži vien var pārsteigt nesagatavotu. Raksturīgie simptomi ir nieze mutē vai kaklā, ādas izsitumi, nātrene un retāk arī apgrūtināta elpošana. Dažkārt šāda reakcija ir saistīta ar alerģiju pret lateksu vai alkšņa un bērza ziedputekšņiem.
Banāni nav arī sevišķi mazkaloriski – viens vidēja lieluma auglis satur aptuveni 100 kilokaloriju un ievērojamu daudzumu vienkāršo cukuru. Cilvēkiem, kuri vēlas samazināt svaru, tas ir būtisks aspekts, īpaši, ja banāni tiek ēsti bieži.
Vislabāk ir banānus pārdomāti iekļaut ēdienkartē un neaizmirst par daudzveidīgu uzturu. Tā iespējams gūt labumu no to pozitīvajām īpašībām, netraucējot veselības vai svara kontroles mērķu sasniegšanai.
