Silto gada siltajos mēnešos mūsu makos atkal biežāk parādās skaidra nauda. Vasarā cilvēki vairāk ceļo, apmeklē gadatirgus, iepērkas tirgos vai ārzemēs – tieši tad banknotes no rokas rokā nonāk daudz ātrāk, un līdz ar to pieaug arī nepatīkamu pārsteigumu risks.
Savstarpoti bankaautomātā var nonākt viltota banknote
Viens no šādiem nepatīkamiem pārsteigumiem ir viltotas banknotes, kas dažreiz var negaidīti parādīties pat bankomātos. Lai gan sākumā šķiet, ka tam nevajadzētu būt iespējams, prakse rāda ko citu: viltota eiro banknote bankomātā var nonākt nevis iekārtas kļūdas dēļ, bet gan tāpēc, ka cilvēks pats – bieži vien to nemaz neapzinoties – ieliek tajā viltojumu.
Bankomāts vairs nav tikai “naudas automāts”
Mūsdienu bankomāti vairs nav tikai skaidrās naudas izmaksas iekārtas – tie skanē, pārbauda un izvērtē katru ievietoto banknoti. Ja iekārta pamana kaut ko aizdomīgu – nepareizu toni, neierastu struktūru vai drošības elementus, kas neatbilst prasībām –, banknote tiek apturēta un iesūkta iekārtā.
Jums varētu patikt šie:
Parasti klients par to tiek informēts automātiski: bankomāts izsniedz kvīti, kurā norādīts, ka viena no ievietotajām banknotēm nav pieņemta. Pēc tam šī banknote tiek nodota ekspertiem, kuri tās autentiskumu izvērtē ar speciālām metodēm.
Līdz brīdim, kamēr pārbaude nav pabeigta, nevar droši apgalvot, ka banknote patiešām ir viltota. Tomēr šāda situācija gandrīz vienmēr rada papildu stresu – cilvēks paliek bez naudas un nezina, kas notiks tālāk.
Katra bankomāta darbība tiek pastāvīgi uzraudzīta
Mūsdienu bankomāti ir aprīkoti ar videonovērošanu, tāpēc katra skaidrās naudas ievietošana tiek ierakstīta. Pat ja cilvēks ir saņēmis naudu no kāda cita vai kādā tirdzniecības vietā, par atbildīgo parasti uzskata tieši to personu, kura banknoti nogādājusi bankā.
Tomēr tas nenozīmē, ka katrs šāds gadījums beidzas ar sodu vai citām smagām sekām. Ja tas ir atsevišķs incidents un cilvēks sadarbojas ar iestādēm – izskaidro, kur nauda saņemta, sniedz nepieciešamo informāciju –, izmeklēšana bieži ir vairāk formāla procedūra.
Problēmas sākas tad, ja viltotu naudu mēģina apzināti izplatīt vai ja līdzīgi gadījumi atkārtojas. Šādās situācijās atbildība var kļūt daudz nopietnāka.
Jums varētu patikt šie:
Finansiālie zaudējumi ir reāli, un kompensācija netiek izmaksāta
Īpaši nepatīkama šādos gadījumos ir apziņa, ka pat godīgs cilvēks, kurš pats ticis apkrāpts un nezināšanas dēļ iemaksā bankā viltotu banknoti, šo naudu zaudē pilnībā. Ja eksperti atzīst banknoti par viltojumu, tā tiek konfiscēta un tās īpašniekam kompensāciju nemaksā. Šāda kārtība ir spēkā visā Eiropā.
Tas nozīmē, ka katram pašam ir jāparūpējas par to, lai nepieņemtu viltotu naudu. Pat ja “tā jau ir tikai 50 eiro”, risks palikt bez šīs summas ir pavisam reāls – bez skaidriem pierādījumiem, ka tieši kāds konkrēts cilvēks šo banknoti nodevis, naudu atgūt ir praktiski neiespējami.
Vasarā skaidrā nauda aprit vairāk, un pieaug viltojumu risks
Silto mēnešu laikā pirkumi tiek veikti ne tikai biežāk, bet arī netradicionālākās vietās – festivālos, tirgos, ceļmalas tirdzniecības vietās. Šajās vietās lielākoties tiek izmantota skaidra nauda, un līdz ar to pieaug risks saņemt viltotu banknoti.
Vasarā cilvēki arī vairāk ceļo, un līdz ar tūristu pieplūdumu apritē nonāk vairāk fizisku banknošu. Lai gan Latvijā reģistrēto viltoto naudas zīmju skaits kopumā nav liels, statistika rāda, ka noteiktos periodos šādi gadījumi tiek fiksēti biežāk.
Arī visā Eiropā vasara ir viens no aktīvākajiem periodiem krāpniekiem, kuri cenšas plašāk izplatīt viltotu naudu.
Visbiežāk tiek viltotas 50 eiro banknotes
Naudas viltojumu izgatavotāji koncentrējas uz banknotēm, kas ir pietiekami izplatītas, lai neradītu aizdomas, bet vienlaikus pietiekami vērtīgas, lai viltojums būtu izdevīgs. Tāpēc vienas no populārākajām mērķa banknotēm ir 20 un 50 eiro nomināli.
Pērn Latvijā visbiežāk tika konstatēti tieši 50 eiro banknošu viltojumi. Jūtami pieauga arī 100 eiro banknošu viltojumu skaits. Tas liecina, ka krāpnieki arvien vairāk pievērš uzmanību arī lielāka nomināla banknotēm, jo īpaši situācijās, kad to nonākšanu apritē kontrolē mazāk rūpīgi.
Kā atpazīt viltotu banknoti?
Katrai eiro banknotei ir vairāki drošības elementi: hologrammas, ūdenszīmes, metāla diegs, reljefs drukājums. Īsta banknotei ir īpatnēja tekstūra un skanējums, atsevišķas detaļas maina krāsu vai spīdumu, kad tā tiek pagriezta gaismā. Lai to pārbaudītu, nav vajadzīgi speciāli rīki – pietiek ar vērīgu skatienu un ieradumu banknoti uz mirkli apskatīt rūpīgāk.
Ir vērts ieviest ieradumu pārbaudīt katru lielāku banknoti pirms tās pieņemšanas. Tas ir īpaši svarīgi tirgos un tirdzniecības vietās, kur netiek izmantotas kases sistēmas vai speciālas skaidrās naudas pārbaudes ierīces. Pat ja viltojumu pamanīsi tikai vienu reizi mūžā, ar to tu sevi pasargāsi no tiešiem finansiāliem zaudējumiem.
Kopsavilkums: atbildība ir mūsu pašu rokās
Secinājums ir skaidrs: viltota nauda nav tikai banku un tiesībsargājošo iestāžu problēma. Šīs banknotes nonāk mūsu rokās, un katram no mums ir iespēja tās laikus pamanīt un atteikties pieņemt aizdomīgu banknoti.
Ja tomēr gadās, ka neapzināti kļūsti par viltotas naudas upuri, ir svarīgi zināt, ko sagaidīt un kā rīkoties, lai situācija nekļūtu vēl nepatīkamāka. Informētība un vērība ir labākais aizsardzības līdzeklis gan pret krāpniekiem, gan pret finansiāliem zaudējumiem.
