Iespējams, esi pieradis domāt, ka tomāti ir universāli un pieejami visu gadu. Lielveikalu plauktos vienmēr redzami spilgti sarkani, apetīti rosinoši augļi, kas šķiet it kā tikko no dobes. Tāpēc daudziem rodas pamatots jautājums: kāpēc no tiem tieši ziemā būtu jāizvairās, ja tie izskatās tik svaigi un kvalitatīvi?
Šis jautājums patiesībā ir daudz svarīgāks, nekā sākumā varētu šķist. Dzīvo pasaulē, kur klimata pārmaiņas kļūst arvien nopietnāks izaicinājums, un katrs ikdienas lēmums var ietekmēt nākotni.
Bieži rodas iespaids, ka viena cilvēka izvēlēm nav īpašas nozīmes, tomēr tieši uzturs ir joma, kur tavs rīcības modelis patiešām ietekmē kopējo situāciju. Ziemas tomāti ir labs piemērs produktam ar slēptu un krietni lielāku ietekmi uz vidi, nekā parasti pieņemts domāt – to pirkšana var būt kaitīgāka, nekā šķiet.
Miks ziemā tomāti kļūst par klimata problēmu?

Svarīgi saprast, ka ziemā lielākajā daļā Eiropas valstu tomāti dabiskos apstākļos atklātā laukā augt nespēj. Aukstajā sezonā tomāti neaug ne neapkurinātos siltumnīcās, ne uz lauka.
Tas nozīmē, ka ziemā veikalos pieejamie tomāti lielākoties nāk no ļoti attāliem reģioniem. Liela to daļa Eiropā nonāk nevis ar kuģiem, bet ar lidmašīnām. Aviotransports ir viens no videi viskaitīgākajiem pārvadāšanas veidiem.
Lidmašīnas patērē milzīgu degvielas daudzumu un atmosfērā izdala ievērojamu CO₂ apjomu. Katram ar lidmašīnu pārvadātam preču kilogramam oglekļa pēdas nospiedums ir vairākkārt lielāks nekā precēm, kas atvestas pa jūru. Līdz ar to ziemas tomāti kļūst ne tikai par dārzeni, bet arī par ievērojamu papildu slogu klimatam.
Ziemas produkti pret sezonas produktiem
Ir vērts zināt, ka daudzi ilgstoši uzglabājami augļi – piemēram, āboli, banāni un citrusaugļi – ir labi piemēroti pārvadāšanai ar kuģiem. Kravas kuģi vienā reizē var vest milzīgu preču daudzumu, patērējot ievērojami mazāk degvielas uz vienu produkta kilogramu.
Tāpēc šādu produktu ietekme uz klimatu ir būtiski mazāka. Jūras transports no klimata viedokļa ir pavisam citā līgā nekā aviopārvadājumi.
Produkts ar īsu derīguma termiņu, piemēram, tomāti, salāti, zemenes un sparģeļi, nesaglabājas pietiekami ilgi, lai tos būtu izdevīgi vest ar kuģi. To uzglabāšanas laiks ir pārāk īss, tāpēc šos produktus vai nu piegādā ar lidmašīnām, vai arī izaudzē intensīvi apkurināmās siltumnīcās. Abos gadījumos tiek patērēts ļoti daudz enerģijas un rodas ļoti liels CO₂ izmešu apjoms.
Kā atpazīt produktus, no kuriem ziemā labāk izvairīties?

Plānojot pirkumus ziemā, vari vadīties pēc ļoti vienkārša noteikuma: ja produkts konkrētajā laikā nav sezonāls un tam ir īss derīguma termiņš, gandrīz droši tas ir vai nu audzēts ļoti energoietilpīgā siltumnīcā, vai piegādāts ar lidmašīnu.
Tas savukārt nozīmē, ka tā iegāde rada ievērojami lielāku oglekļa pēdas nospiedumu. Par to ir vērts atcerēties, ja vēlies rīkoties videi draudzīgāk.
Dažās valstīs pat tiek sastādīti konkrēti saraksti ar produktiem, no kuriem ziemā ieteicams atteikties. Piemēram, Apvienotajā Karalistē janvārī neiesaka pirkt salātus, tomātus, zemenes, sparģeļus un lielāko daļu griezto ziedu – tieši to transports ziemas laikā rada sevišķi lielu slodzi klimatam.
Savukārt citrusaugļus un banānus ziemā var pirkt salīdzinoši droši, jo tos pārvadā galvenokārt ar kuģiem, kas salīdzinājumā ar aviotransportu ir krietni videi draudzīgāka iespēja.
Cik liela ietekme var būt viena cilvēka izvēlēm?
Varētu šķist, ka klimata pārmaiņas ir pārāk liela mēroga problēma, lai viens cilvēks spētu ko būtiski mainīt. Taču speciālisti norāda, ka pat viena cilvēka apzinātas izvēles uzturā var radīt jūtamu ietekmi.
Atsakoties ziemā no tomātu un citu ar lidmašīnām piegādātu dārzeņu pirkšanas, tavi individuālie CO₂ izmeši var samazināties aptuveni par desmito daļu. Tas ir ievērojams apjoms – jo īpaši tad, ja līdzīgi rīkojas daudzi cilvēki vienlaikus.
Turklāt šāda rīcība ražotājiem un tirgotājiem dod skaidru signālu. Pieaugot pieprasījumam pēc vietējiem un sezonāliem produktiem, arī ražošana un piegādes ķēdes pamazām kļūst ilgtspējīgākas un mazāk energoietilpīgas. Tādā veidā ar savu ikdienas pirkumu grozu tu palīdz virzīt tirgu uz videi draudzīgāku pārtikas ražošanu.


