Arvien biežākie ugunsgrēki, ko izraisa litija jonu akumulatori, atgādina, ka nepareiza elektrotransportlīdzekļu un viedierīču lietošana var radīt nopietnu apdraudējumu mājokļa un īpašuma drošībai. Eksperti uzsver, ka litija jonu akumulatori, kas aizsāka tehnoloģisko revolūciju, šodien ir kļuvuši par neaizstājamu enerģijas avotu, tādēļ ir īpaši svarīgi saprast to darbības principu un prast laikus pamanīt pirmās aizdegšanās pazīmes.
Litija jonu akumulators – salīdzinoši jauna, bet revolucionāra tehnoloģija
Litija jonu akumulatori ir salīdzinoši jauns izgudrojums – pirmie prototipi parādījās ap 1980.–1990. gadu. Pateicoties nelielajiem izmēriem, lielai ietilpībai un kompaktiem risinājumiem, šo tehnoloģiju uzskata par revolucionāru, skaidro materiālzinātņu doktors un “Eksplos” pārstāvis Vitauts Kavaliūns.
“Piemēram, pirmajos “Nokia” telefonu modeļos tika izmantoti niķeļa–kadmija akumulatori, un tikai vēlāk, populārajos “Nokia 3310” modeļos, sāka lietot litija jonu akumulatorus. Tieši pateicoties tiem telefoni spēj darboties visu dienu, ar elektrisko skrejriteni iespējams pilsētā nobraukt salīdzinoši lielus attālumus, bet ar elektroauto – veikt simtiem kilometru. Tajā pašā laikā svina akumulatori joprojām tiek izmantoti iekšdedzes dzinēju automobiļos,” stāsta dr. Kavaliūns.
Jums varētu patikt šie:
Kā darbojas litija jonu akumulators?
Pēc zinātnieka teiktā, akumulatora darbības principu var salīdzināt ar noliktavu: vienā pusē atrodas plaukti (anodi) ar kastēm, kurās ir bīstamas un viegli uzliesmojošas vielas, otrā pusē – tukši plaukti (katodi). Uzlādēšanas laikā “darbinieki” (litija joni) lēnām pārceļ kastes no viena plaukta uz otru un aizpilda tukšās vietas.
“Lietojot ierīci, kastes tiek atgrieztas atpakaļ, taču tas nekad nenotiek pilnīgi vienmērīgi – nepieciešamo kastu daudzums atkarīgs no ierīces noslodzes. Rodoties traucējumiem (mikrobojājumiem), noliktavā iestājas haoss – darbinieki steidzas, klūp, plaukti neiztur nejaušu slodzi un sabrūk. Rezultātā kastes nonāk uz grīdas un vienkārši aizdegas. Citiem vārdiem sakot, akumulatorā sākas ķēdes reakcija: elektrolīts sakarst, izdalās viegli uzliesmojoši gāzveida savienojumi, un visa sistēma var pārvērsties ugunsgrēkā,” skaidro dr. Kavaliūns.
Kad enerģijas avots pārvēršas par uguns perēkli
Lai gan litija jonu akumulatori nodrošina ērtu un efektīvu enerģijas padevi, to nepareiza lietošana var pārvērst tos bīstamā uguns avotā. Pēdējos gados arvien biežāk tiek reģistrēti ugunsgrēki atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos, kuru iemesls ir nepareizi lietoti vai utilizēti akumulatori, norāda “Lietuvos draudimas” zaudējumu regulēšanas daļas vadītājs Artūrs Juodeikis.
“Šoruden Viļņas rajonā notika gadījums, kad vēlā vakara stundā aizdegās vieglas konstrukcijas metāla angārs, kurā tika glabāti mazas elektronikas atkritumi un litija akumulatori. Šādi ugunsgrēki atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumos atkārtojas arvien biežāk – būtiskus gadījumus reģistrē gandrīz katru mēnesi. Katrs nepareizi izmests akumulators ir potenciāls ugunsgrēka avots, kas var radīt ievērojamus zaudējumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un videi,” skaidro Juodeikis.
Dr. Kavaliūns papildina, ka šķiroti netiekējušie litija jonu akumulatori nonāk sadzīves atkritumos – šādi atkritumi bieži tiek sapresēti, tādēļ mehānisku bojājumu risks ir ļoti liels.
Jums varētu patikt šie:
“Litija jonu akumulators sastāv no plānām elektrodu un izolācijas kārtām. Ja bojājums skar šīs kārtas un elektrodi nonāk savstarpējā saskarē, rodas īssavienojums, kas var izraisīt ugunsgrēku. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi akumulatorus šķirot un nemest tos kopējo sadzīves atkritumu konteineros,” uzsver eksperts.
Ugunsgrēki mājokļos un daudzdzīvokļu namos
Ugunsgrēki izceļas ne tikai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos, bet arī mājokļos, kur litija akumulatori tiek lietoti ikdienā. Pēc A. Juodeiša teiktā, rudenī iedzīvotāji joprojām aktīvi izmanto elektriskos skrejriteņus un velosipēdus, un šīs mikromobilitātes ierīces bieži uzlādē iekštelpās vai daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpās.
“Šādi paradumi ievērojami palielina akumulatoru pārkaršanas un aizdegšanās risku. Ilgāks uzlādes laiks un siltāka vide rada labvēlīgus apstākļus akumulatora sakaršanai un ugunsgrēka izcelšanās iespējai. Tās nav atsevišķas epizodes – uzlādes laikā aizdedzies skrejritenis jau vairākkārt ir izraisījis ugunsgrēku daudzdzīvokļu namos dažādās pilsētās: Palangā, Radvilišķos, Kauņā un Viļņā. Šādos gadījumos zaudējumus cieš ne tikai ierīces īpašnieks – tiek bojāts arī kaimiņu īpašums un koplietošanas telpas,” stāsta Juodeikis.
Nepareizi lietoti litija jonu akumulatori var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu iedzīvotāju īpašumam. Pēc A. Juodeiša teiktā, vislielākos finansiālos zaudējumus izraisa tieši ugunsgrēki – pērn tika reģistrēti vairāk nekā tūkstotis ar ugunsgrēkiem saistītu apdrošināšanas gadījumu, un kompensācijās izmaksāti vairāk nekā 7,7 miljoni eiro. Ugunsgrēki izceļas arī ar vislielāko vidējo zaudējumu apmēru – aptuveni 7500 eiro.
Pārkarsusi ierīce – pirmais brīdinājuma signāls
Dr. Kavaliūns uzsver, ka, lai mazinātu ugunsgrēka risku, ir ļoti svarīgi laikus pamanīt pirmās aizdegšanās pazīmes. Ja, piemēram, ierīce vai tās akumulators kļūst neparasti karsts, to nekavējoties jāatvieno no lādētāja un jāļauj atdzist – pat tad, ja ierīce tobrīd tiek izmantota.
“Ja akumulators ir deformējies, uzpūties, tā uzlādes laiks ir ievērojami pagarinājies vai vairs netur enerģiju tik ilgi kā iepriekš, tas ir signāls, ka akumulators ir novecojis un jāmaina. Tāpat nevajadzētu intensīvi lietot tālruni uzlādes laikā vai atstāt to lādēties pa nakti – lielākā daļa lietotāju, visticamāk, ir pamanījuši, cik strauji šādos apstākļos paaugstinās ierīces temperatūra,” skaidro eksperts.
Pēc zinātnieka teiktā, arī citu ierīču – piemēram, elektrisko skrejriteņu – akumulatori nav pilnībā pasargāti no mehāniskiem bojājumiem. Jebkurš spēcīgāks trieciens var radīt sīkas, ārēji neredzamas mikroskopiskas plaisas, kas palielina aizdegšanās risku.
“Mikroplaisas var rasties, piemēram, ja skrejritenis nokrīt vai brauc pa ļoti nelīdzenu virsmu, kas izraisa spēcīgas vibrācijas. Atzīti ražotāji, kas savas ierīces sertificē, akumulatorus parasti ir labāk aizsargājuši un samazinājuši mehānisko bojājumu risku. Lielāks apdraudējums raksturīgs nekvalitatīvām, nesertificētām alternatīvām. Tas nenozīmē, ka lētākas ierīces nedrīkst iegādāties, taču šādā gadījumā pašam lietotājam jāuzņemas lielāka atbildība un biežāk jāuzrauga akumulatora stāvoklis,” norāda dr. Kavaliūns.
Pareizs lādētājs un korekta lietošana ir būtiska
Pēc zinātnieka vārdiem, lietotāji bieži aizņemas viens no otra lādētājus vai izmanto ar konkrēto ierīci nesavietojamus uzlādes piederumus, lai gan ražotāju norādēs tiek īpaši uzsvērta sertificētu produktu nozīme.
“Lai mazinātu ugunsgrēka risku, ir ļoti svarīgi izmantot oriģinālos vai sertificētos lādētājus. Ierīci nevajadzētu lādēt būtiski ilgāk, nekā tas nepieciešams akumulatora pilnai uzlādei. Akumulatori jātur tālāk no tiešiem saules stariem un mitruma, kā arī jāpasargā no triecieniem. Ja ierīce vairs nav nepieciešama, akumulators – vai visa ierīce kopumā, ja akumulatoru nevar izņemt – jānogādā speciālos savākšanas punktos, kas Lietuvā (un arī citur) atrodami teju katrā veikalā,” uzsver eksperts.
