Pirms trīsdesmit gadiem zinātnieki pirmo reizi atklāja planētu ārpus mūsu Saules sistēmas. Šodien mēs jau zinām vairāk nekā sešus tūkstošus šādu pasauļu, taču neviena no tām nav patiesi Zemei līdzīga.
Ceļā uz „otro Zemi”
Astronomi ir pārliecināti, ka īstās „otrās Zemes” atklāšana vēl ir priekšā, un nākamās desmitgades, iespējams, nesīs vienu no lielākajiem zinātnes sasniegumiem cilvēces vēsturē. Pēc zinātnieces Auroras Keselas teiktā, mums ir tūkstošiem datu par citām pasaulēm, taču īstais Zemes „dvīnis” līdz šim vēl nav atrasts.
Zinātnieki negrasās pārtraukt meklējumus, pirms nebūs atraduši planētu, uz kuras valda dzīvībai līdzīgi apstākļi kā uz Zemes. Katrs jauns kosmiskais projekts mūs šim mērķim pietuvina, jo orbītā tiek nogādāti arvien jaudīgāki un precīzāki teleskopi.
Jums varētu patikt šie:
Tuvākajos gados startēs vairākas jaunas misijas, kas sola virkni nozīmīgu atklājumu. Tās palīdzēs ne tikai atklāt tālas planētas, bet arī labāk saprast, kādas ir šīs pasaules un vai uz tām kādreiz varētu rasties dzīvība.
Jauni teleskopi un tūkstošiem jaunu pasauļu
Eiropas Kosmosa aģentūra plāno 2026. gadā palaist orbītā misiju PLATO, kuras uzdevums ir atrast Zemei līdzīgas planētas. Gadu vēlāk darbu uzsāks NASA teleskops Roman, kas vēros zvaigznes un meklēs tālas pasaules, analizējot to gaismas izmaiņas. Paralēli Ķīnas projekts Earth 2.0 arī medī potenciālās „otrās Zemes”.
Šīs misijas kopā radīs milzīgu datu apjomu. Pēc zinātnieku aplēsēm nākamajos gados varētu tikt atklāti vairāk nekā simt tūkstoši jaunu potenciālo planētu kandidātu. Tas palīdzēs saprast, cik bieži mūsu galaktikā veidojas pasauļu tipi, kas varētu līdzināties Zemei.
Kā tiek atklātas jaunās planētas?
Lielākā daļa līdz šim atklāto planētu atrastas, vērojot, kā mainās zvaigznes gaisma brīdī, kad tai priekšā paiet planēta – zvaigzne it kā uz mirkli „piekusē”. Papildus tam izmanto arī citus paņēmienus, piemēram, mēra nelielas zvaigznes stāvokļa svārstības debesīs, ko izraisa planētu gravitācija. Tādējādi iespējams pamanīt pat ļoti tālas pasaules.
Teleskops Roman vienlaikus vēros miljoniem zvaigžņu mūsu galaktikas centra virzienā. Tas meklēs īslaicīgas gaismas izmaiņas, kas var liecināt, ka zvaigznes priekšā īsu brīdi ir pagājusi planēta. Šādi novērojumi ļaus novērtēt, cik daudz Visumā ir Zemes izmēra pasauļu.
Jums varētu patikt šie:
Ko slēpj planētu atmosfēras?
Ar pašu planētu atklāšanu vien nepietiek – būtiski ir saprast, vai tās varētu būt piemērotas dzīvībai. Tāpēc zinātnieki pēta, kā gaisma iziet cauri planētas atmosfērai. Tas ļauj noskaidrot, kādi gāzu veidi atmosfērā ir sastopami un vai tie līdzinās tiem, kas nodrošina dzīvību uz Zemes.
Šādus mērījumus jau šobrīd veic Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, tomēr tā iespējas pagaidām aprobežojas galvenokārt ar tuvākajām planētām ap mazām un vēsām zvaigznēm. Drīzumā startēs Eiropas misija ARIEL, kas detalizēti pētīs tūkstošu planētu atmosfēras, lai izprastu, cik atšķirīga var būt apstākļu daudzveidība citās pasaulēs.
Nākotnes sapnis: ieraudzīt otru Zemi savām acīm
Lai tieši ieraudzītu Zemei līdzīgu planētu, nepieciešams pavisam jaunas paaudzes teleskops. NASA plāno izveidot šādu iekārtu ar nosaukumu Habitable Worlds Observatory, kas varētu startēt 2040. gados. Tas spēs „noēnot” zvaigznes gaismu un ieraudzīt blakus tai riņķojošo planētu – iespējams, pat atšķirt okeānus un kontinentus.
Pēdējos trīsdesmit gados astronomi galvenokārt ir koncentrējušies uz planētu atklāšanu. Nākamās trīs desmitgades tiks veltītas to padziļinātai izpētei – atmosfēru, virsmu un iespējamās dzīvības pazīmju analīzei. Iespējams, tieši šajā laikā cilvēce pirmo reizi atklās pasauli, kur dzīvība patiešām varētu pastāvēt. Tad arī mūsu pašu vieta Visumā kļūs skaidrāka nekā jebkad agrāk.
