Viens no senākajiem jautājumiem cilvēces vēsturē izklausās šķietami vienkāršs: vai Visums ir bezgalīgs, vai tomēr tam ir malas? Un, ja tas izplešas, tad kurā virzienā un no kā visa sākās šī izplešanās? Pēc vairāk nekā gadsimtu ilgiem novērojumiem un teorētiskiem pētījumiem zinātnieki ir pārliecināti vismaz par vienu lietu – mēs dzīvojam izplešašanās stadijā esošā Visumā.
Vai tas nozīmē, ka Visums ir bezgalīgs? Atbilde nav viennozīmīga. Bieži vien mēs iedomājamies Visumu kā milzīgu izplēšošu lodveida telpu, kas aug tukšumā – gluži kā balons, uz kura virsmas uzzīmētās galaktikas savstarpēji attālinās, balonam piepūšoties arvien lielākam.
Citiem tas atgādina mīklu ar rozīnēm, kuras, mīklai ceļoties, attālinās cita no citas. Tomēr gan balonam, gan klaipam ir centrs un mala. Kur tad atrodas Visuma centrs un kur – tā robeža?
Jums varētu patikt šie:
Lielais Sprādziens notika visur vienlaikus
Secinājums ir neierasts, tomēr skaidrs: Visumam nav ne centra, ne malas. Lielais Sprādziens (angļu val. Big Bang) nenotika vienā konkrētā punktā – tas notika visur. Katrs punkts, ko šodien novērojam, bija daļa no sākotnējā Lielā Sprādziena stāvokļa.
Tas nebija sprādziens jau esošā telpā, bet gan pašas telpas rašanās un izplešanās. Brīdī, kad Visums sāka izplesties, nebija viena konkrēta punkta, no kura tas „izšāvās“. Laiks un telpa radās vienlaikus, tāpēc nevar teikt, ka Lielajam Sprādzienam bija noteikta atrašanās vieta – tam bija tikai mirklis.
Tas notika visur reizē, jo tajā brīdī jēdziens „visur“ attiecās uz visu pastāvošo realitāti kopumā.
Kurp izplešas Visums?
Šis ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem, jo ikdienas pieredze te maz palīdz. Kad sakām, ka Visums izplešas, mēs bieži neviļus iedomājamies to kā burbuli, kas plešas apkārtējā tukšumā. Taču šāds priekšstats ir maldinošs.
Neeksistē nekādas „ārējās“ telpas, kurā Visums izplešas. Visums izplešas pats sevī – tas nozīmē, ka tajā esošo objektu savstarpējie attālumi pieaug, taču Visums neaug kādā jaunā telpā ārpus savām robežām, jo šādas telpas vienkārši nav.
Jums varētu patikt šie:
„Ārpus Visuma“ nav pilnīgi nekā – nav ne telpas, ne laika. Pats vārds „ārpus“ pieņem kaut kā esamību, taču Visums jau pēc definīcijas ietver sevī visu, kas eksistē.
Nav sienas un nav „ārpuses“
Ja Visumam būtu mala, teorētiski līdz tai varētu aizceļot un „iziet ārā“. Taču to izdarīt nav iespējams, jo „aiz tās“ nav pilnīgi nekā – ne telpas, ne laika. Visums ir viss, ko varam nosaukt par realitāti.
Tāpat kā Zemes virsma ir galīga, bet bez malas, arī Visums var būt galīgs savā formā, bet bez konkrētas robežlīnijas. Tu vari pārvietoties telpā bezgalīgi ilgi, nesasniedzot nekādu „sienu“.
Lai gan galīga atbilde uz jautājumu, vai Visums ir bezgalīgs vai galīgs, cilvēcei vēl nav zināma, viena lieta ir skaidra: Visums neizplešas „nekurienē“. Tas vienkārši izplešas – un līdz ar to paplašinās arī paša laiktelpas struktūra.
