Iztēlojies brīdi, kad robots ripinās pāri Sarkanās planētas virsmai un pēkšņi pamana objektu, kas pilnīgi neiederas apkārtējā ainavā. Tas neizskatās pēc citiem akmeņiem, neatgādina vietējos ģeoloģiskos veidojumus un atstāj iespaidu, ka varētu būt atceļojis no kādas pavisam citas Saules sistēmas vietas. Tieši tā notika ar NASA pašgājēju Perseverance, kad tas Jezero krāterī atklāja neparastas formas rietakmeni, kas ieguva nosaukumu “Phippsaksla”. Ja sākotnējās aizdomas apstiprināsies, tas var kļūt par pirmo dzelzs–niķeļa meteorītu, ko atradis Perseverance – atklājumu, kas var izrādīties viens no visiespaidīgākajiem visā misijā.
Neparasts atradums Jezero krāterī
Lai gan citi NASA pašgājēji – īpaši Curiosity Geila krāterī – jau ir atraduši vairākus dzelzs–niķeļa meteorītu fragmentus, Perseverance līdz šim nebija konstatējis nevienu šādu objektu. Tas zinātniekus mulsināja: loģiski būtu pieņemt, ka Jezero krāteris, kur kādreiz atradās milzu ezers, arī varētu būt dabisks meteorītu “slazds”. Kāpēc līdz šim nebija atrasts neviens meteorīts, palika neatbildēts jautājums – līdz pat šim brīdim.
Jaunais atklājums tika izdarīts apvidū ar nosaukumu “Vernodden”, kur Perseverance pētīja atsegto pamatiezi. Tieši tur uz zema, salīdzinoši līdzena pamatiežu fona pašgājējs pamanīja neparastas formas izvirzītu rietakmeni. “Phippsaksla” diametrs ir aptuveni 80 centimetri, bet tās virsmu klāj iedobes un nelīdzenumi, kas nav raksturīgi vietējiem Marsa virsmas nogulumiežiem.
Jums varētu patikt šie:
Kā Perseverance noteica neparasto sastāvu?
Rietakmeni vispirms pamanīja uz pašgājēja masta uzstādītā Left Mastcam-Z kamera. Šīs kameras palīdz Perseverance izcelt un identificēt objektus ar spēcīgu kontrastu un interesantām detaļām uz apkārtējās ainavas fona.
Pēc sākotnējās novērošanas tika izmantots viens no pašgājēja modernākajiem instrumentiem – SuperCam. Šī ierīce spēj analizēt objektu sastāvu no vairāku metru attāluma, izmantojot lāzera spektroskopiju. Rezultāti izrādījās pārsteidzoši: “Phippsaksla” sastāv no dzelzs un niķeļa.
Šāda kombinācija ir ļoti spēcīga norāde, ka šis nav parasts Marsa virsmas iežs, bet gan dzelzs–niķeļa meteorīts, kas uz planētu nokritis no kosmosa. Uz Zemes šāda tipa meteorīti veido tikai nelielu daļu no visiem atradumiem, tomēr tie ir ārkārtīgi vērtīgi, jo to uzbūve glabā informāciju par Saules sistēmas veidošanos un agrīno vēsturi.
Kāpēc šis atradums ir tik nozīmīgs?
Pirmkārt, tas būtu pirmais šāda veida meteorīts, ko atradis Perseverance. Lai gan misija uz Marsa darbojas jau vairāk nekā četrus gadus (kopš 2021. gada), pašgājējs līdz šim galvenokārt koncentrējies uz nogulumiežu paraugu ievākšanu, lai noskaidrotu, vai Jezero krāterī kādreiz varēja pastāvēt dzīvei labvēlīga vide.
Otrkārt, šis meteorīts var palīdzēt zinātniekiem labāk izprast:
Jums varētu patikt šie:
- kā dzelzs–niķeļa meteorīti mainās Marsa īpaši retinātajā atmosfērā,
- cik ilgi šādi objekti var saglabāties salīdzinoši maz bojātā stāvoklī uz Sarkanās planētas virsmas,
- kādus tieši apstākļus raksturo virsma, kur oksidēšanās ir vāja, bet putekļu un Saules starojuma – ļoti daudz.
Treškārt, šāds atradums palīdz pilnveidot Perseverance meklēšanas algoritmus. Ja pašgājējs spēj tik sarežģītā vidē identificēt retus objektus, šī pieredze ļaus uzlabot analīzes metodes nākamajām misijām – gan automātiskām, gan arī ar cilvēku apkalpi.
Kāda ir šī atraduma nozīme cilvēces plānos uz Marsa?
Perseverance misija nav tikai zinātnisks projekts. Tā ir arī jaunu, no Zemes neatkarīgu tehnoloģiju izmēģināšanas platforma. Marsa virsmā atrodamie meteorīti var palīdzēt saprast:
- cik efektīvi var noteikt objektus, kas uz planētas nokrituši no kosmosa,
- vai meteorītu materiālus nākotnē varētu izmantot Marsa kolonijās,
- cik ilgi metāli saglabājas gandrīz nemainīti vidē, kas krietni atšķiras no Zemes apstākļiem.
Dzelzs–niķeļa meteorītus teorētiski varētu izmantot in situ ražošanai – sākot no konstrukciju materiāliem līdz darba rīkiem. Tas nozīmētu, ka turpmākās Marsa misijas varētu izmantot vietējos resursus, nevis dārgi nogādāt visu nepieciešamo no Zemes.
Kas tālāk notiks ar “Phippsaksla” rietakmeni?
Lai gan SuperCam jau ir sniedzis pirmos datus, Perseverance zinātnieku komanda plāno veikt papildu izpēti. Tā varētu ietvert:
- virsmas skenēšanu citos viļņu garumos,
- minerālsastāva analīzi ar Raman spektroskopijas palīdzību,
- iespējamu virsmas apstrādi ar lāzeri, lai iegūtu vēl detalizētāku elementu sastāva “parakstu”.
Pašlaik pētnieki savos secinājumos ir piesardzīgi un dēvē šo objektu par “ļoti ticamu meteorītu”. Oficiālu apstiprinājumu paredzēts sniegt tikai pēc visu plānoto analīžu pabeigšanas.
Vai šādi atradumi uz Marsa ir retums?
Dzelzs–niķeļa meteorīti ir vieni no izturīgākajiem meteorītu tipiem – tie daudz labāk iztur ceļu cauri atmosfērai nekā daudzi citi. Marsa atmosfēra ir ļoti reta, tāpēc pat lieli meteorīti var nokrist uz planētas virsmas gandrīz nesadalījušies. Tomēr Marsa klimats un biezā putekļu kārta padara šādu objektu atrašanu sarežģītu.
Curiosity jau ir atklājis vairākus šādus objektus Geila krāterī. Savukārt atradums Jezero krāterī vēlreiz apstiprina domu, ka Marss darbojas kā pastāvīgs kosmisks “muzejs”, kurā saglabājusies vairāku miljardu gadu ilga Saules sistēmas vēsture.
Attēli ir ilustratīvi © Canva.
