Dažkārt cilvēks pamostas nakts vidū, kad mājās valda pilnīgs klusums. Pulkstenis rāda laiku starp trijiem un pieciem no rīta, un miegs vairs neatgriežas. Tieši šādos brīžos prātā nereti sāk riņķot nemierīgas domas un atmiņas par pagātni.
Daudziem tas šķiet tikai parasts bezmiega brīdis, ko mēdz saukt par vilku stundu. Tomēr citi šo laiku uzskata par īpašu – piemērotu mirkli, lai koriģētu savu iekšējo virzienu. Viņuprāt, pamošanās bez modinātāja var būt sava veida aicinājums apstāties un pārskatīt līdzšinējo dzīves ceļu.
Šāds skatījums nesola brīnumus, bet drīzāk atgādina par iespēju izmantot klusumu savam labumam. Tieši pirms rītausmas pasaule vēl nav pilna ikdienas trokšņu, tāpēc apziņa strādā citādi. Tāpēc bieži vien uzskata, ka šīs stundas ir īpaši labvēlīgas brīdim, kad sākt pārmaiņas.
Jums varētu patikt šie:
Mājas klusums pirms rītausmas
Kāpēc laiku pirms rītausmas uzskata par īpašu?
Pirms saullēkta apkārtējā vide ir klusa, un dienas rūpes vēl nav pārņēmušas visu uzmanību. Cilvēka apziņa jau ir nomodā, taču ierastais iekšējais kritiķis vēl nav pilnā spēkā. Tāpēc domas ir elastīgākas un vieglāk pakļaujas vēlamajam virzienam.
Šajā laikā ir vieglāk pievērsties savai iekšējai pasaulei un sadzirdēt, ko patiesībā vēlamies. Pašpārmetumu vietā var rasties telpa saudzīgākai sevis vērošanai. Tas ir īss starpposms starp miegu un nomodu, kurā iespējams mainīt savu emocionālo noskaņojumu.
Ko darīt, ja jau esi pamodies?
Ko iesākt, kad nakts pamošanās jau notikusi?
Pirmais impulss var būt aizkaitinājums vai vēlme nekavējoties ielūkoties telefonā, lai sevi ar kaut ko nodarbinātu. Tomēr ieteicams palikt mierīgi guļus, neaizdegt gaismu un nemeklēt jaunus kairinātājus. Tādējādi saglabājas robeža starp vieglu miegainību un skaidru nomodu.
Jums varētu patikt šie:
Tā vietā, lai ļautu domām riņķot ap trūkumiem un kļūdām, ir vērtīgi maigi pārslēgties uz klusu sapņošanu. Cilvēks var iztēloties, ka tas, par ko viņš sapņo, jau ir piepildījies. Svarīgākais nav vārdi, bet gan sajūta un noskaņojums, ar kādu šis tēls tiek iztēlots.
Vizualizācija un iekšējais apstiprinājums
Vizualizācijas ietekme un īsas iekšējas frāzes spēks
Šajā starpstāvoklī iztēles tēli iedarbojas spēcīgāk, jo prāts mazāk iebilst un retāk šaubās. Tāpēc ir vērts iztēloties vienkāršas, bet dzīvas ainas, kas rada prieku un mieru. Kad attēls kļūst skaidrs, tas it kā atstāj nospiedumu cilvēka iekšējā pasaulē.
Daži cilvēki vizualizācijai pievieno īsu, iekšēji atkārtotu teikumu, kas nostiprina viņu nodomu. Tā var būt ļoti personiska, pašam radīta frāze; būtiskākais ir patiesums un paļāvība tam, ko domās pasakām. Pēc tam var sev ļaut atkal mierīgi iemigt.
Šaubas pret iekšējo drosmi
Kāpēc ir svarīgi neļaut šaubām pārņemt varu?
Ikdienā prāts bieži automātiski noraida pārmaiņu iespēju, atgādinot par agrākiem neveiksmes gadījumiem. Naktī šis mehānisms ir vājāks, tāpēc cerībām ir vieglāk iesakņoties. Taču, ja tieši šajā brīdī virsroku gūst ciniskas domas, iekšējais darbs zaudē savu maigumu un virzienu.
Atlaist šaubas nenozīmē akli ticēt, bet drīzāk dot sev atļauju uz brīdi domāt un just drosmīgāk. Šāda attieksme kļūst par bāku, kas rāda vēlamo virzienu. Laika gaitā cilvēks sāk pamanīt vairāk iespēju un uz tām reaģē drošāk.
Nakts vēlme un dienas solis
Kā nakts vēlmi pārvērst dienas rīcībā?
Nakts iztēles darbs neaizstāj reālas darbības, taču var kļūt par spēcīgu atspēriena punktu. Dienā ir vērts meklēt mazus, īstenojamus soļus, kas saskan ar naktī sajusto virzienu. Arī ikdienišķs lēmums var atbalstīt jaunu ceļu.
Ja naktī cilvēks iztēlojās sevi veselīgāku un enerģiskāku, dienā viņš var izvēlēties nedaudz apzinātāku, veselīgāku risinājumu. Ja sapnis bija saistīts ar ceļojumu, pirmais solis var būt informācijas meklēšana vai uzkrājumu plāna sastādīšana. Tādā veidā nakts impulss pārvēršas reālā virziena maiņā.
Kluss aicinājums mainīties
Kluss aicinājums mainīties: kā šīs nakts ietekmē rītdienu?
Ne katra nakts pamošanās nes sevī slēptu vēstījumu, taču klusais laiks tik un tā var būt dāvana. Tās ir minūtes, kad neviens neko nepieprasa un netraucē, un cilvēks var skaidrāk sadzirdēt pats sevi. Nereti tieši šajās stundās dzimst jauna apņēmība.
Ja nakts pamošanās atkārtojas, uz tām var raudzīties kā uz iespēju vingrināt iekšējo mieru un skaidrību. Laika gaitā šāda prakse bieži vien izveido stabilāku iekšējo pamatu. Tur, kur rodas skaidrāka doma, parasti agrāk vai vēlāk atrodas arī ceļš tās īstenošanai.
