Pēdējos gados starptautiskajos medijos arvien biežāk parādās ziņas par jaunām Ķīnas militārajām iniciatīvām, no kurām daudzas tiek īstenotas tālu no lielpilsētām. Jaunākie satelītattēli liecina, ka Himalajos līdzās klosteriem un vēsturiskajiem tempļiem tagad atrodami arī moderni militārie kompleksi.
Šie atklājumi raisa jautājumus par reģionālo spēku līdzsvaru un liecina, ka Ķīna savā aizsardzības politikā aizvien vairāk paļaujas uz slepenību un augstas tehnoloģijas risinājumiem. Eksperti, analizējot “Planet Labs” un “Vantor” satelītuzņēmumus, ir konstatējuši, ka valsts rietumu pierobežā aizsardzības infrastruktūra tiek mērķtiecīgi pastiprināta.
Šāda rīcība ir daļa no plašākas stratēģijas, kurā tiek mazināta atklātu spēka demonstrāciju nozīme, priekšplānā izvirzot noturību un pretinieka mulsināšanu. Īpašu uzmanību piesaistījuši neparasti bunkuru kompleksi ar kustīgiem betona jumtiem, kas var pavērties, lai no to iekšienes palaistu raķetes.

Šīs pazemes būves nav tikai tehniski izmēģinājuma projekti vai arhitektoniski eksperimenti – tās iezīmē jaunu karadarbības modeli, kurā galvenā loma ir maskēšanai un negaidītiem risinājumiem. Šādi objekti var būtiski mainīt kauju raksturu augstkalnu apstākļos, kur vide ir ārkārtīgi skarba un katram stratēģiskam lēmumam ir liels svars.
Slepenie bunkuri ar kustīgu jumtu
Tibeta, kas pazīstama ar savu skarbo klimatu, pamazām pārvēršas par skatuvi vienas no pasaulē modernākajām aizsardzības sistēmu tīkla izveidei. Satelītattēli atklājuši četrus spēcīgi nocietinātus bunkurus apvidū netālu no Garas un Pangong Co ezera.
Šos objektus ieskauj masīvi mūri, taču būtiskākā to daļa ir bīdāmais jumts, ko var atvērt, lai nodrošinātu raķetēm šaušanas pozīciju. Tādējādi tiek apvienota stacionāru būvju izturība ar mobilu sistēmu elastīgumu.
Analītiskās kompānijas ir noskaidrojušas, ka šajos kompleksos izvietotas radiolokācijas iekārtas, vadības ēkas un vienotas shēmas palīgbūves. Septembrī uzņemtajos attēlos redzami daļēji atvērti jumti, zem kuriem saskatāma tehnika, kas līdzinās “HQ-9” raķešu sistēmu transportplatformām. Šāds risinājums ļauj Ķīnai pasargāt bruņojumu no sala un vienlaikus mulsināt potenciālo pretinieku.
“HQ-9” – Ķīnas pretgaisa aizsardzības kodols
“HQ-9” raķešu sistēma tiek uzskatīta par Ķīnas atbildi Krievijas “S-300” kompleksam. Tā spēj notriekt gan lidmašīnas, gan dronus, gan spārnotās raķetes, tāpēc ir īpaši piemērota gaisa telpas aizsardzībai sarežģītos kalnu apstākļos.
Katra “HQ-9” baterija sastāv no vairākām astoņasu platformām, uz kurām izvietoti četri pretgaisa aizsardzības raķešu konteineri. Tibetas bunkuros šīs sistēmas ir gandrīz pilnībā paslēptas no satelītu novērojumiem. Šāda maskēšana nodrošina stratēģisku pārākumu, jo pretinieks nevar droši noteikt, kur tieši atrodas potenciālais apdraudējums.
Tas parāda, ka Ķīna maina savu militāro domāšanu: skaļas spēka demonstrācijas tiek aizstātas ar klusu gatavību un rūpīgi izplānotu slēpšanu.
Jauna pieeja militārajai aizsardzībai

Pēdējos gados Ķīna ir paplašinājusi savas militārās būves visā Tibetā un Sjinhiaņā – no jauniem aviobāzēm līdz radiolokācijas stacijām. Tas viss liecina par ilgtermiņa plānu nodrošināt aizsardzību pat visgrūtāk sasniedzamajos reģionos.
Pasaulei, kurā satelīti un droni seko līdzi gandrīz katrai kustībai, slepenība kļuvusi svarīgāka nekā jebkad agrāk. Ķīnas rīcība parāda, ka 21. gadsimta karadarbībā noteicošais vairs nav tikai spēcīgs bruņojums, bet arī spēja to slēpt līdz izšķirošajam brīdim.
Tā ir nepārprotama norāde, ka esam iegājuši jaunā militārās taktikas laikmetā – klusuma, ēnu un pazemes nocietinājumu ērā, kur izšķiroša nozīme ir tam, ko nevar saskatīt, nevis tam, kas tiek atklāti demonstrēts.


