Saskaņu ar Vācijas mediju ziņām, no Rietumvalstīm, īpaši no Vācijas, strauji pieaug uz Krieviju eksportēto protēžu apjoms. Tas ir tieši saistīts ar to, ka karā pret Ukrainu krasā tempā pieaug smagi sakropļoto un locekļus zaudējušo karavīru skaits. Līdz ar to Krievijā negaidīti un ļoti strauji pieaugusi vajadzība pēc šāda veida medicīniskajām ierīcēm.
Statistika spilgti atklāj kara milzīgo cilvēcisko cenu. Pēc Ukrainas aizsardzības iestāžu datiem vien 2025. gadā Krievija kaujās zaudējusi simtiem tūkstošu karavīru, bet kopējais karā kritušo un neatgriezeniski ierindas nespējīgo skaits jau pārsniedzis miljonu. Vēl lielāks ir ievainoto karavīru skaits, un bezpilota lidaparātu masveida izmantošana izraisījusi ārkārtīgi daudz smagu un sarežģītu traumu.
Šādos apstākļos protēzes vairs nav tikai sociālais atbalsta instruments, bet kļuvušas par masveidā pieprasītu rehabilitācijas līdzekli. Vietējie ražotāji nespēj apmierināt pieprasījumu, tādēļ daļa protēžu un to komponentu tiek importēta no ārvalstīm. Piegādātāju vidū īpaši izceļas Vācijas uzņēmumi.

Protēžu pieprasījuma sprādzienveida pieaugums
Pēc Krievijas Federācijas Darba un sociālās aizsardzības ministrijas datiem 2024. gadā cilvēkiem ar invaliditāti izsniegti vairāk nekā 150 000 protēžu. Lielākā daļa bija kāju protēzes; rokas protēžu skaits bija mazāks, taču arī skaidri pieaugošs. Salīdzinot ar 2023. gadu, kopējais apjoms ir ļoti strauji palielinājies.
Starptautiskie analītiķi norāda, ka līdz 2024. gada beigām kopējais ievainoto skaits sasniedza vairākus simtus tūkstošu. Lielu daļu no viņiem atzinuši par pastāvīgi darbnespējīgiem, un vairāk nekā pusei veikta amputācija. Visbiežāk tiek zaudētas kājas, retāk – rokas, tāpēc galvenais pieprasījums pēc protēzēm koncentrējas apakšējo ekstremitāšu segmentā.
Vācijas eksporta pieaugums
Krievijas vara palielinājusi izdevumus rehabilitācijas līdzekļiem un protēzēm, tomēr pat strauji paplašinātā vietējā ražošana spēj nodrošināt vien apmēram pusi no kopējās vajadzības. Tehnoloģiski attīstītākās sastāvdaļas – piemēram, mikroprocesoru vadīti locītavu mehānismi un sensortehnoloģijās balstītas sistēmas – gandrīz pilnībā jāiegādājas ārvalstīs. Tāpēc Rietumu ražotāju tehnoloģijas un produkcija Krievijas tirgum joprojām ir izšķiroši svarīgas.
Saskaņā ar Vācijas statistikas dienesta datiem 2024. gadā uz Krieviju eksportēto protēžu kopējā vērtība gandrīz dubultojās, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Pieauga arī eksportēto preču kopējais svars, un tāda pati tendence saglabājās 2025. gadā, kad jau pirmajos deviņos mēnešos sasniegti vēl lielāki apjomi. Tas norāda uz stabilu un strauji augošu tirdzniecības plūsmu.
Kāpēc tas raisa jautājumus?

Lielākais Vācijas protēžu ražotājs Ottobock atzīst, ka Krievijas tirgus nodrošina būtisku daļu uzņēmuma apgrozījuma. Kompānija apgalvo, ka apkalpo tikai civilos klientus, ir samazinājusi savu klātbūtni Krievijā un vienlaikus atvērusi centru Ukrainā. Tomēr publiskajās diskusijās tiek īpaši uzsvērts, ka protēžu galapatēriņa kontroli praktiski ir ļoti grūti nodrošināt.
Tāpēc situācija tiek vērtēta divējādi. No vienas puses, protēzes ir humāna un medicīniska palīdzība civiliedzīvotājiem un kara upuriem. No otras puses, Krievijas protēžu tirgus joprojām ir atkarīgs no Rietumu tehnoloģijām, un tas ir kļuvjis par vienu no nedaudzajiem atlikušajiem sadarbības kanāliem starp Krieviju un Eiropu kara apstākļos.


