Trīsdesmit gadu laikā lietuviešu finanšu pratība ir ievērojami augusi – naudu uzkrāj jau 82 procenti iedzīvotāju. Gandrīz puse no viņiem (46 procenti) katru mēnesi atliek malā 100–500 eiro, savukārt vēl 8 procentiem izdodas iekrāt vairāk nekā 500 eiro mēnesī, liecina pēc “Artea” pasūtījuma veiktā sabiedriskās domas aptauja.
Tomēr tikai aptuveni trešdaļa valsts iedzīvotāju spētu no saviem uzkrājumiem izdzīvot ilgāk par pusgadu. Eksperti uzsver, ka, lai gan Lietuva šobrīd dzīvo labāk nekā jebkad agrāk, daļa sabiedrības joprojām saskaras ar nopietnām grūtībām.
Iespaidīgs ekonomiskais lēciens neatkarības gados
“Artea” galvenā ekonomiste Indre Genīte-Pikčiene norāda, ka Lietuvas attīstība pēc neatkarības atjaunošanas bijusi patiesi iespaidīga, un valsts ekonomiskais izrāviens ir viens no straujākajiem Centrālajā un Austrumeiropā. To apliecina gan iekšzemes kopprodukta pieaugums, gan citi būtiski ekonomiskie rādītāji.
“Pēc neatkarības atjaunošanas Lietuva bija kā dzīvnieks, kas tikko izlaists no būra – mums netrūka nedz vēlmes, nedz apņēmības augt un iet uz priekšu. Šodien sasniegtais ekonomiskais labklājības līmenis mums burtiski bija jāveido no nulles, jo mūsu starta pozīcija un iepriekšējā pieredze nebija salīdzināma ar Rietumeiropas valstīm.
Bija jāīsteno virkne reformu un jāizdara daudz “mājasdarbu”, kas ļāva strauji pavirzīties uz priekšu un – var droši teikt – kļūt turīgākiem nekā jebkad agrāk,” uzsver Genīte-Pikčiene.

Izglītība kā priekšnoteikums augstam dzīves līmenim
“Investors Forum” vadītājs Vitauts Šilinsks uzskata, ka Lietuvai sasniegt valstu ar visaugstāko dzīves līmeni rangu galvenokārt traucē vāja izglītības sistēma. “Salīdzinot sevi ar pārējo pasauli, esam aptuveni 2,5 reizes turīgāki par vidējo planētas iedzīvotāju. Eiropas Savienībā mēs pietuvojamies vidējam līmenim, taču līdz patiesi līderu klubam mums joprojām vēl pietrūkst.
Protams, ir daudzi skatpunkti, no kuriem var vērtēt attīstību, un ne visās jomās progress bijis vienmērīgs. Taču sociālo problēmu risināšana, pēc manām domām, sākas ar izglītību. Tikai izglītība spēj atvērt cilvēkam ceļu uz personīgo labklājību, palīdz izmantot esošās iespējas un vienlaikus vairāk ieguldīt valsts attīstībā,” skaidro Šilinsks.
Ekonomiskā izaugsme pati par sevi sociālās problēmas neatrisina
Lietuvas Sociālo zinātņu centra Socioloģijas institūta doktorante un sociālās politikas analītiķe Žeimante Straševičūte uzsver, ka ekonomiskais pieaugums vien vēl nenozīmē sociālo problēmu atrisināšanu. Rūpīgi jāvērtē tādi rādītāji kā augstā ienākumu nevienlīdzība un nabadzības risks pēdējos gados, kā arī salīdzinoši vājie gados vecāku cilvēku veselības rādītāji, ja salīdzina ar Baltijas jūras reģiona un citām ES valstīm.
Sociālo problēmu mazināšanu varētu veicināt lielāka nodokļu progresivitāte. Šādi iegūtos līdzekļus varētu pārdalīt un vairāk novirzīt publisko institūciju stiprināšanai, lai cilvēkiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas.
“Cilvēka dzīves vide būtiski ietekmē viņa turpmāko dzīves ceļu. Tas ir saistīts ar iespējām un izvēlēm, kas konkrētajā situācijā ir pieejamas. Materiāli drošāka un turīgāka vide ne tikai rada labākus apstākļus sasniegt sabiedrībā atzītus panākumus, bet arī veido pozitīvāku iekšējo attieksmi.
Lai mazinātos sociālā plaisa, valstij ir īpaši svarīgi ieguldīt izglītībā, veselības aprūpē un sociālajā aizsardzībā. Tieši šīs jomas var nodrošināt labākas starta pozīcijas arī tiem, kuri nāk no mazāk nodrošinātām ģimenēm vai sarežģītākas sociālās vides,” skaidro doktore Straševičūte.
Attīstības ceļā – nabadzības un vidējo ienākumu slazdi

Pēc “Artea” ekonomistu teiktā algas Lietuvā pēdējos gados augušas vienā no straujākajiem tempiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū un pārsniegušas inflācijas pieaugumu. Līdz ar algām pieaugušas arī sociālās izmaksas un pensijas.
Tajā pašā laikā “Artea” galvenā ekonomiste norāda uz Lietuvā ļoti spilgti izteikto tā dēvēto bezdarba slazdu, kas ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā. “Bezdarba slazds parāda, cik daudz cilvēks zaudē pabalstos un cik lielu nodokļu slogu uzņemas, sākot strādāt. Lietuvā motivācija atteikties no pabalstiem, sākt strādāt un pieņemt zema kvalifikācijas līmeņa darbu ir viena no zemākajām ES.
Mums neapliekamais minimums nav pieskaņots minimālajai algai, tāpēc cilvēkam, kurš sāk strādāt, jau no pirmās dienas ir jāsaskaras ar ievērojamu nodokļu slogu, vienlaikus zaudējot pabalstus un atbalsta pasākumus. Ļoti svarīgi ir palīdzēt cilvēkiem izkļūt no šiem slazdiem un veiksmīgi iekļauties darba tirgū,” uzsver Genīte-Pikčiene.
Uzkrājumu veidošanu ierobežo zemie ienākumi
“Artea” pasūtītā aptauja atklāja, ka pat 78 procenti to, kuri neveido uzkrājumus, to nedara tāpēc, ka ienākumi ir pārāk zemi. Ceturtā daļa respondentu norādīja, ka viņiem reāli nav iespēju samazināt savus izdevumus. Genīte-Pikčiene uzsver, ka līdz ar ekonomikas izaugsmi Lietuva saskaras arī ar cita veida risku.
Tas ir tā dēvētais vidējo ienākumu slazds, kas parādās brīdī, kad uz lēta darbaspēka balstīta ekonomiskā izaugsme sasniedz savas robežas: algu kāpuma dēļ konkurēt starptautiskajā tirgū tikai ar zemākām izmaksām kļūst arvien grūtāk. Tāpēc Lietuvai jādomā par ekonomikas pārveidi un pāreju uz ekonomikas modeli, kas balstīts uz augstas pievienotās vērtības nozarēm.
“Ja vēlamies spert nākamo attīstības soli, mums jāmeklē jauni izaugsmes dzinējspēki. Labs piemērs tam ir mūsu lāzeru un biotehnoloģiju sektori. Citiem vārdiem sakot, mums jāmācās pārdot nevis lētāk, bet gan dārgāk. To var panākt, koncentrējoties uz kvalitāti, inovācijām un augstu pievienoto vērtību,” skaidro Šilinsks.
Aptauja: ko paši Lietuvas iedzīvotāji izjūt?
Lietuvas iedzīvotāju aptauju pēc “Artea” bankas iniciatīvas šā gada aprīlī veica pētījumu kompānija “Spinter Research”. Kopumā tika aptaujāti 1019 pieaugušie respondenti 18–75 gadu vecumā visā Lietuvas teritorijā.


