Tehnoloģiju gigants Meta ir paziņojis par jaunu mākslīgajā intelektā balstītu funkciju Facebook lietotnē, kas automātiski analizē tālruņa foto galeriju un piedāvā radošas iespējas attēlu apstrādei. Šis solis raisa arvien vairāk jautājumu par privātuma robežām un to, cik dziļi uzņēmumam būtu atļauts iejaukties lietotāju personisko datu pasaulē.
Vai šāda datu izmantošana būtu jāatļauj?
Arvien biežāk cilvēki jautā, vai šāda prakse vispār būtu pieļaujama. Facebook atkal cenšas maksimāli izmantot lietotāju datus, šoreiz ar vēl gudrāka mākslīgā intelekta palīdzību.
Pēc Meta teiktā, oficiālais mērķis ir palīdzēt lietotājiem veidot pievilcīgākus ierakstus, taču daudzi šajā pieejā saskata bīstamu tendenci. Uzņēmums apgalvo, ka jaunā funkcija palīdzēs atrast galerijā “slēptos dārgumus” un pārvērst tos iespaidīgos kolāžos vai video klipos.
Jums varētu patikt šie:
Kā darbojas jaunā Meta funkcija?
Ieslēdzot šo funkciju, tālrunī esošās fotogrāfijas un video tiek automātiski augšupielādēti Meta mākoņpakalpojumā, kur tos analizē mākslīgā intelekta sistēmas. Tās novērtē saturu, piedāvā izmaiņu ieteikumus un sniedz idejas radošākiem ierakstiem. Tas nozīmē, ka uzņēmums iegūst piekļuvi arī tiem failiem, kurus lietotājs vēl nav publiski kopīgojis.
Lai gan Meta uzsver, ka šis saturs netiek izmantots mākslīgā intelekta apmācībai, kamēr lietotājs nav izmantojis attiecīgos rīkus vai dalījies ar materiālu Facebook, šis nosacījums rada daudz neskaidrību. Mārketinga un datu aizsardzības eksperti norāda, ka šāda politika atstāj plašas interpretācijas iespējas un nākotnē ļauj viegli mainīt noteikumus.
Datu drošības riski un uzticības zudums
Meta atzīst, ka sistēma augšupielādē multivides failus mākonī “reāllaikā”, un daļa failu var tikt glabāta ilgāk par trīsdesmit dienām. Lai gan oficiāli tiek apgalvots, ka šos datus neizmanto reklāmu mērķauditorijas atlasīšanai, nav skaidrs, vai lietotāji tiek pilnībā un caurskatāmi informēti par visiem iespējamiem veidiem, kā viņu saturs nākotnē var tikt izmantots. Šāda prakse jau ir izraisījusi sašutumu privātuma aizstāvju vidū.
Jau pērn Meta klusi apstiprināja, ka publiskie Facebook un Instagram ieraksti kopš 2007. gada tiek izmantoti AI modeļu apmācībai. Tagadējā funkcija sper soli tālāk, nodrošinot piekļuvi tieši lietotāju personisko ierīču saturam. Oficiāli tas notiek tikai pēc lietotāja piekrišanas, taču līdzšinējā prakse rāda, ka šādi solījumi laika gaitā mēdz mainīties vai kļūt miglaini.
“Neļaujiet sevi apmānīt” – viss grozās ap datiem
Arvien vairāk kritiķu uzskata, ka Facebook pārkāpj robežas un arvien intensīvāku datu vākšanu slēpj aiz šķietami nevainīgiem “mācīšanās” un “uzlabošanas” mērķiem. Kaut arī uzņēmums apgalvo, ka šos datus tieši reklāmām neizmanto, tie joprojām ir vērtīgs izejmateriāls mākslīgā intelekta sistēmu attīstīšanai. Tas nozīmē, ka mūsu sejas, atrašanās vietas un pat emocijas var palīdzēt radīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izmantos komerciāliem nolūkiem.
Jums varētu patikt šie:
Uzņēmums balansē uz smalkas robežas starp ērtībām un privātumu, it kā nepārtraukti pārbaudot, cik tālu tas drīkst iet. Facebook šo jaunumu pasniedz kā progresu un lietotāju pieredzes uzlabošanu, taču daudzi to saredz vienkārši kā jaunu veidu, kā piekļūt mūsu personiskajai dzīvei. Pašlaik funkcija tiek testēta ASV un Kanādā, taču tuvāko mēnešu laikā tā varētu nonākt arī Eiropā.
Nākotnes jautājums: ērtības vai privātuma zudums?
Vai tas ir solis pretim lielākai tehnoloģiskai ērtībai, vai tomēr bīstama robežas šķērsošana privātuma jomā – to rādīs tikai laiks. Tomēr no brīža, kad mūsu fotogrāfijas, sejas un emocijas kļūst par “mācību materiālu”, neizbēgami rodas jautājums: vai mums vispār vēl ir īsts, sargājams privātums?
