Veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomā strādājošie cilvēki ik dienu rūpējas par desmitiem, nereti pat simtiem pacientu. Darbs bieži ir fiziski smags, un nozīmīgu tā daļu veido pacientu celšana un pārvietošana no viena punkta uz citu. Ar šo darbu saistītais risks nereti tiek nenovērtēts, lai gan patiesībā tas var izraisīt nopietnas, ilgstošas veselības problēmas.
Sociālās aprūpes un māslniecības speciālisti ik dienu saskaras ar lielu fizisko slodzi. Tā sastāv no it kā vienkāršām darbībām – palīdzēt cilvēkam izkāpt no gultas ratiņkrēslā, piecelties kājās, apsēsties vai atkal apgulties gultā.
Tomēr daudzi neapzinās, ka bieži atkārtotas un smagas fiziskās darbības var būtiski kaitēt darbinieku veselībai – izraisīt traumas un kļūt par ilgstošu veselības traucējumu cēloni.
Jums varētu patikt šie:
Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes (VILNIUS TECH) zinātņu doktors Karolis Senvaitis uzsver, ka lielāko daļu veselības aprūpes darbinieku veido sievietes un nozare kopumā noveco. Tādēļ ar darba apstākļiem saistītais riska faktors ir ļoti augsts.
Lai pievērstu uzmanību veselības aprūpes darbinieku darba ergonomikas problēmām un tās padziļināti izpētītu, dr. K. Senvaitis mehānikas inženierzinātņu jomā izstrādāja un aizstāvēja doktora darbu “Pacienta celšanas kustības biomehāniskā modelēšana un ergonomiskā riska novērtēšana”.
Pacienta celšana kā sarežģīts biomehānisks process
“Pacienta celšana ir ļoti sarežģīts process, tādēļ nolēmu to pētīt daudz dziļāk. Tā kā tiek celts cilvēks, nevis vienkāršs priekšmets, jāņem vērā virkne papildu faktoru. Mans pētījuma galvenais mērķis bija kvantitatīvi novērtēt ar darbu saistīto traumu un veselības traucējumu riskus, izmantojot cilvēka balsta–kustību aparāta kustību biomehāniskās analīzes modeļus. Vienlaikus centos radīt zinātnisku pamatu, kas ļautu uzlabot veselības aprūpes darbinieku sagatavošanu un darba instrukcijas,” skaidro dr. K. Senvaitis.
Zinātnieks izvirzīja mērķi noteikt speciālistu balsta–kustību aparāta biomehāniskos parametrus, novērtēt kakla, plecu un roku segmentu robežvērtības pacienta celšanas laikā un izstrādāt praktiskus ieteikumus speciālistiem. Galamērķis bija izveidot prognozējošu modeli balsta–kustību aparāta traucējumu riska novērtēšanai.
Ergonomiskās normas masveidā tiek pārsniegtas
Dr. K. Senvaitis pētījumā iesaistīja vairāk nekā 40 reālus māsas un aprūpes darbiniekus un veica apmēram 400 kustību mērījumus dažādos scenārijos. Pētījums parādīja, ka slodze, ko veselības aprūpes darbinieki izjūt, ceļot pacientus, pārsniedz visas spēkā esošās ergonomiskās normas. Tāpēc, pēc viņa domām, ir ārkārtīgi svarīgi izmantot palīglīdzekļus un maksimāli ierobežot manuālo celšanu.
Jums varētu patikt šie:
Viņš novēroja arī to, ka no ergonomikas viedokļa kustības veiksmīgāk izpilda sievietes un cilvēki ar vidēju fizisko sagatavotību.
“Manuprāt, iemesls ir tas, ka ļoti labā fiziskā formā esoši cilvēki bieži ir sportisti, kuri veic kustības ar lielām amplitūdām. Savukārt cilvēkiem ar zemu fizisko sagatavotību trūkst pietiekamu un pareizu celšanas prasmju,” skaidro VILNIUS TECH doktors.
Jauns riska modelis balsta–kustību aparāta bojājumu novēršanai
Balstoties uz eksperimentāliem mērījumiem, aprēķinu un statistiskajiem modeļiem, dr. K. Senvaitis izstrādāja jaunu prognozējošu modeli balsta–kustību aparāta traucējumu riska novērtēšanai. Ja VILNIUS TECH absolventa ieteikumi par hronisku balsta–kustību aparāta traumu mazināšanu un drošas pacienta celšanas vadlīniju pilnveidošanu tiktu ieviesti praksē, speciālistiem, kuri regulāri veic fiziski smagu darbu, tiktu pievērsta lielāka uzmanība, un ilgtermiņa traucējumu un traumu risks būtiski samazinātos.
Turklāt plaša apjoma un statistiski uzticami mērījumi, kā arī dati par līdz šim maz pētītiem ķermeņa segmentiem, kas apkopoti dažādos griezumos, ļauj šos rezultātus izmantot turpmākos zinātniskos pētījumos un lēmumu pieņemšanā.
Biomehānika kā starpdisciplināra zinātne
“Lai padarītu biomehāniku pieejamāku, es izstrādāju un prezentēju jaunu programmatūras pakotni, ar kuras palīdzību veicu parametrus iekļaujošu matemātisko modelēšanu un piedāvāju metodiku, kas ļauj savstarpēji salīdzināt dažādus biomehāniskos pētījumus.”
Biomehānika ir daudzu zinātņu sinerģija un joma, kas prasa specifisku programmu un rīku izmantošanu. Tas padara zinātnisko darbu sarežģītāku. Manā gadījumā izaicinājumus radīja gan matemātiskā modelēšana, gan darbs ar lieliem datu apjomiem, taču šie izaicinājumi bija interesanti un pārvarami. Esmu pārliecināts, ka šajā jomā sevi var atrast un realizēt ļoti dažādu nozaru speciālisti – gan no mehatronsikas, mehānikas, gan medicīnas,” uzsver VILNIUS TECH zinātnieks dr. K. Senvaitis.
