Krievijas prezidenta Vladimira Putina prasība pilnībā pārņemt savā kontrolē visu Doņeckas apgabalu ir kļuvusi par vienu no aktuālākajiem tematiem starptautiskajā arēnā. Analītiķi norāda, ka šāds solis dotu Maskavai stratēģisku priekšrocību un radītu iespēju nākotnē atjaunot uzbrukumus pret Ukrainu.
Putina prasību konteksts
Šis jautājums īpaši aktualizējās pēc viņa telefonsarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kuras laikā Putins apgalvoja, ka kara izbeigšana esot atkarīga no šīs teritorijas nodošanas. Doņeckas reģions tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem Ukrainas austrumu aizsardzības un rūpniecības centriem.
Reģiona kontrole ļautu Krievijai iegūt būtisku ietekmi pār visu Donbasu un nodrošinātu stratēģiski izdevīgākas pozīcijas turpmākām militārajām operācijām. Pēc analītiķu domām šāda situācija būtu īpaši labvēlīga Maskavai, jo dotu tai iespēju uzspiest savus nosacījumus sarunās par kara izbeigšanu.
Jums varētu patikt šie:
Doņeckas krišanas ietekme uz karu
Neatkarīgo kara pētījumu institūta ziņojumā uzsvērts, ka Doņeckas nodošana Krievijai bez kaujām būtu Maskavai “neproporcionāli izdevīga”. Šis reģions kļūtu par stabilu atbalsta punktu jaunu uzbrukuma virzienu atvēršanai, īpaši pret vājāk aizsargātajiem Ukrainas rajoniem.
Tas radītu nopietnu apdraudējumu Ukrainas drošībai un ievērojami sarežģītu valsts spēju ilgstoši turēties pretī agresijai. Doņeckas zaudēšana nebūtu tikai teritoriāls trieciens – tā būtiski mainītu visu frontes karti par sliktu Ukrainai.
Doņeckas stratēģiskā nozīme
Eksperti uzsver, ka Doņeckas apgabals nav tikai nozīmīgs rūpniecības centrs, bet arī galvenā aizsardzības līnija, kas attur Krieviju no tālākas virzīšanās Ukrainas austrumu virzienā. Reģionā atrodas daudzi nocietinājumi un militārie atbalsta punkti, tādēļ tā zaudējums būtu smags trieciens visas valsts drošībai.
Analītiķi lēš, ka Krievijai pašlaik trūkst pietiekamu resursu, lai ātri pārraut šos nocietinājumus, un tāpēc militārā virzība uz priekšu notiek ļoti lēni. Tomēr Kara pētījumu institūts (ISW) uzsver, ka katrs Ukrainas atkāpšanās solis šajā reģionā dotu Krievijai jaunu iespēju pārņemt iniciatīvu.
Ja Maskavai izdotos ieņemt visu Donbasu, tā varētu sākt jaunus uzbrukumus Dņipropetrovskas vai Zaporižjas apgabalu virzienā, kas ir vājāk nocietināti. Tas ļautu Krievijai paplašināt kontroli un apdraudēt vēl lielāku daļu Ukrainas teritorijas.
Jums varētu patikt šie:
Diplomātiskā spriedze un ASV politikas loma
Doņeckas jautājums ir kļuvis par strīdus ābolu arī ASV iekšpolitikā. Ārvalstu mediji ziņo, ka Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Baltajā namā noritējusi ļoti saspringtā gaisotnē. Avotu ieskatā Tramps esot aicinājis Zelenski piekrist Kremļa interesēm atbilstošiem nosacījumiem, taču Ukrainas prezidents šādu iespēju kategoriski noraidījis.
Vēlāk ASV prezidents šīs runas publiski noliedza, apgalvojot, ka nekad neesot runājis par Donbasa nodošanu Krievijai. Pēc viņa teiktā, reģionam būtu jāpatur “esošais statuss”, jo lielākā tā daļa tāpat jau esot okupēta. Šie izteikumi izraisīja plašas diskusijas, jo vairāki eksperti tajos saskatīja netiešu atbalstu Maskavas interesēm.
Kara nākotne joprojām neskaidra
Kara pētījumu institūta analītiķi brīdina, ka jebkuras piekāpšanās Krievijai Donbasa jautājumā varētu iedrošināt turpmāku agresiju. Ukraina konsekventi uzsver apņēmību aizstāvēt savu teritoriālo vienotību, neraugoties uz milzīgajiem zaudējumiem un kara izraisīto izsīkumu.
Valsts vadība norāda, ka patiesu mieru varēs sasniegt tikai tad, kad Krievijas okupācija Ukrainas teritorijā būs pilnībā izbeigta. Līdz tam starptautiskā sabiedrība seko līdzi tam, vai diplomātiskie centieni dos rezultātus vai arī konflikts pārvērtīsies ilgstošā, izsmeļošā karā.
Doņeckas jautājums ir kļuvis par simbolu cīņā starp agresiju un pašnoteikšanos, un tā atrisinājums lielā mērā noteiks visas Eiropas turpmāko drošības arhitektūru.
