Rudenī, kad kļūst vēsāks, daudzi cilvēki biežāk sāk slimot ar iesnām, klepu un domā, ka tā ir tikai parasta saaukstēšanās. Taču katru gadu Lietuvā ar gripu saslimst simtiem tūkstošu cilvēku – pagājušajā ziemā valstī tika reģistrēti vairāk nekā 127 000 gripas gadījumu un pat 75 nāves gadījumi šīs viltīgās slimības dēļ. Tā kā gripas sezonas smagumu iepriekš paredzēt ir grūti, vakcinēšanās katru gadu ir būtiski nepieciešama, uzsver veselības aprūpes speciālisti.
Gripas patiesais apdraudējums: ne tikai drudzis un iesnas
Gripa nav bīstama tikai akūto simptomu dēļ, piemēram, drudža, galvassāpju vai vispārēja nespēka. Šī infekcijas slimība bieži izraisa komplikācijas, un sekas var būt krietni nopietnākas par dažām gultā pavadītām dienām.
“Visbiežākā gripas komplikācija ir pneimonija, taču vēl bīstamākas ir sirds un asinsvadu sistēmas komplikācijas. Dažādi pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kuri nav vakcinēti pret gripu, pirmajās trijās dienās pēc inficēšanās miokarda infarkta risks palielinās pat 10 reizes, bet insulta risks – 8 reizes. Turklāt tam nav nozīmes, vai slimības simptomi ir izteikti vai gandrīz nemanāmi. Tāpēc gripas vakcīna ir ārkārtīgi svarīga,” skaidro ģimenes ārste Elena Šuke.
Kā tiek izvēlēta ikgadējā gripas vakcīna?
Ārste norāda, ka gripas vakcīna katrai sezonai tiek sagatavota savlaicīgi. Tās sastāvu gada sākumā nosaka Pasaules Veselības organizācija (PVO), balstoties uz vairāk nekā 150 laboratoriju datiem visā pasaulē par cirkulējošajiem vīrusa paveidiem. Šogad PVO iesaka izmantot trīsvērtīgo vakcīnu, kas aizsargā pret šādiem gripas vīrusa tipiem: A/Victoria, A/Croatia un B/Austria.
“Iepriekšējās sezonās izmantojām četrvērtīgo vakcīnu, kas saturēja arī B/Yamagata vīrusu. Taču šis paveids jau vairākus gadus nav konstatēts cirkulācijā, tādēļ tagad ir ieteicama trīs komponentu vakcīna. Ar to pilnībā pietiek gaidāmajai gripas sezonai,” uzsver E. Šuke.
Kurā laikā visvairāk atmaksājas vakcinēties?
Vakcinācijas laiks ir tikpat svarīgs kā pati pote. Pēdējos gados gripas sezona sākas agrāk un ilgst ilgāk, pirmie gadījumi var parādīties jau rudenī. Tas gan nenozīmē, ka nekavējoties jādodas potēties – Lietuvā gripas saslimstības kulminācija parasti ir februārī.
“Imunitāte pret gripu pēc vakcinācijas izveidojas aptuveni 2–3 nedēļu laikā un ir visstiprākā 4–5 mēnešus. Tāpēc saviem pacientiem parasti iesaku vakcinēties oktobra vidū vai mēneša beigās. Protams, ir vērts potēties arī novembrī vai decembrī, jo gripa nereti izplatās līdz pat pavasarim,” iesaka ģimenes ārste.
Īpašas vakcīnas vecāka gadagājuma cilvēkiem
Vakcinēšanās pret gripu ir īpaši nozīmīga cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām un vecāka gadagājuma pacientiem. Tieši viņus šogad sagaida būtisks jaunums – Lietuvā kļūs pieejama jauna gripas vakcīna, kas paredzēta cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem. To būs iespējams iegādāties par personīgajiem līdzekļiem.
“Vecāka gadagājuma pacientu imūnsistēma uz parasto vakcīnu reaģē vājāk, tāpēc viņiem ir izstrādāta pastiprināta sastāva vakcīna. Tās sastāvā ir četras reizes vairāk gripas vīrusa antigēnu, tādēļ arī efektivitāte ir ievērojami lielāka. Tas ir ļoti priecējošs jaunums, kas parāda, ka medicīna attīstās arvien personalizētākas un efektīvākas profilakses virzienā,” skaidro E. Šuke.
Regulāras vakcinēšanās papildu ieguvumi
Pēc ģimenes ārstes teiktā, regulāra vakcinēšanās pret gripu ir noderīga vēl kāda bieži aizmirsta iemesla dēļ. Ilgākā laika periodā tā veicina labāku izturību arī pret citām elpceļu infekcijām.
“Mēs redzam, ka pacienti, kuri vakcinējas katru gadu, ne tikai retāk slimo ar gripu, bet arī parastās saaukstēšanās slimības pārcieš vieglāk. Daudzi atzīst, ka pat neatceras, kad pēdējo reizi bijuši nopietni slimi,” stāsta ģimenes ārste.


