Latvijas teritorijas dzīlēs slēpjas vairāku desmitu miljardu eiro vērtas derīgo izrakteņu rezerves. Smiltis, grants, kaļķakmens, māls, dolomīts un kūdra ir rūpniecībai un valsts labklājībai būtiski materiāli, kas atrodami daudzos reģionos un pat lielo pilsētu tiešā tuvumā.
Maza platība, ļoti liela vērtība
Lai gan detalizēti izpētīti derīgo izrakteņu atradņu lauki nav īpaši bieži un to kopējā platība veido tikai apmēram 1,35 procentus no valsts teritorijas, to nozīme ir ārkārtīgi liela. Pēc aplēsēm viens detalizēti izpētītas atradnes kvadrātmetrs rada 41 reizi lielāku valsts bagātību nekā tikpat liela meža platība.
“Saskaņā ar Ģeoloģijas dienesta pagājušā gada finanšu pārskatu izpētīto derīgo izrakteņu vērtība ir 1,44 miljardi eiro, taču tā ir konkrētā vietā esoša, vēl neizmantota bagātība. Pēc ieguves un pārstrādes šo resursu vērtība var pieaugt vairākdesmit reižu,” skaidro ģeoloģijas un mineraloģijas doktors un ģeoloģijas uzņēmuma “GJ Magma” dibinātājs Ginutis Juozapavičus.
Jums varētu patikt šie:
Latvijai nozīmīgākie derīgie izrakteņi
Pēc ģeologa teiktā, Latvijā ir pietiekami daudz visu galveno un visbiežāk izmantoto derīgo izrakteņu. Vislielākās ir smilts un grants rezerves. To detalizēti izpētītais apjoms sasniedz 962 miljonus kubikmetru, kas veido aptuveni 51 procentu no visiem izmantošanai pieejamajiem derīgajiem izrakteņiem.
Turklāt mums ir arī citi resursi: dolomīts tiek izmantots šķembu ražošanai, savukārt kaļķakmens, māls un mergelis ir nepieciešami cementa rūpniecībā. Tiek iegūta arī kūdra, kuras pielietojums paplašinās – to arvien vairāk izmanto augšanas substrātu un citu dārza augsnes maisījumu ražošanā.
Kuros Latvijas reģionos ir lielākās derīgo izrakteņu rezerves?
Derīgo izrakteņu atradņu lauki valsts teritorijā ir sadalīti nevienmērīgi. To nosaka ģeoloģiskā uzbūve – kādi ieži un nogulumi konkrētā reģionā atrodas zemes dzīlēs.
“Ģeologu detalizēti izpētīto visu nemetālisko derīgo izrakteņu apjoms pašvaldībās ļoti atšķiras – dažviet aprēķinātās rezerves ir tikai daži miljoni kubikmetru, citur – vairāki simti miljonu. Pašvaldību desmitniekā ar bagātīgākajām derīgo izrakteņu rezervēm ierindojas Akmenes, Traķu, Kauņas, Jonavas, Pakrojas, Viļņas pilsēta un novads, Varēna, Rokišķi un Klaipēdas reģions,” stāsta Juozapavičus.
Akmenes apkārtnē ir bagātīgas cementa un kaļķa ražošanai nepieciešamā kaļķakmens un māla rezerves. Traķu, Jonavas, Viļņas pilsētas un novada, kā arī Klaipēdas apkaimē ir plaši un detalizēti izpētīti smilts un grants atradņu lauki.
Jums varētu patikt šie:
Pakrojā darbojas lielākie dolomīta karjeri. Kauņas reģionā ir atklāts vienīgais anhidrīta atradnes lauks, ko iespējams iegūt ar pazemes ieguvi. Rokišķu apkaimē atrodas kūdras, grants, smilts un dolomīta rezerves.
“Visvairāk smilts un grants tiek iegūts Traķu, Jonavas, Viļņas un Klaipēdas reģionos, kā arī Viļņas pilsētā. Šajos novados atrodas aptuveni 443 miljoni kubikmetru minēto resursu – tas ir apmēram 54 procenti no visas valsts smilts un grants rezervēm,” piebilst zinātnieks.
Derīgo izrakteņu ieguve un dzīves līmeņa pieaugums
Juozapavičus uzsver, ka derīgo izrakteņu izmantošana tieši ietekmē valsts ekonomisko attīstību. Jo prasmīgāk tiek izmantoti zemes dzīļu resursi, jo labāki dzīves un darba apstākļi tiek radīti sabiedrībai.
“2010. gadā Latvijā uz vienu iedzīvotāju tika patērēti aptuveni 3,9 tonnas derīgo izrakteņu, bet līdz 2023. gadam šis rādītājs pieauga līdz 8,2 tonnām uz vienu iedzīvotāju. Tas atspoguļo mūsu iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos,” norāda viņš.
Pēc zinātnieka domām neviena mūsdienīga sabiedrība nespēj funkcionēt bez derīgo izrakteņu izmantošanas. Lai gan sabiedrības uztverē derīgo izrakteņu ieguve nereti tiek saistīta ar pārspīlētiem draudu tēliem, Juozapavičus uzskata, ka ir jāsaprot: racionāla resursu izmantošana rada jaunas darbavietas, palielina reģionu pievilcību investīcijām un stiprina valsts ekonomiku.
Saskaņā ar valsts statistiku 2007. gadā par derīgo izrakteņu izmantošanu valsts budžetā tika samaksāti 2,75 miljoni eiro nodokļos. Pēdējo piecu gadu laikā šī summa svārstās 24–29 miljonu eiro robežās gadā. Tātad 17 gadu laikā budžeta ieņēmumi no derīgo izrakteņu izmantošanas pieauguši aptuveni desmitkārtīgi.
“Tajā pašā laikā maksa par ieguves tiesībām ir tikai aisberga redzamā daļa – uzņēmumu reālais ieguldījums vietējā kopienā ir daudz lielāks. Nozares īpatnība ir tāda, ka lielākā daļa darbību notiek lauku reģionos, tālu no ierastajiem rūpniecības centriem. Tas nozīmē, ka ieguves uzņēmumi laukos rada daudzas labi apmaksātas darbavietas,” skaidro ģeologs.
Kāpēc piekļuve derīgajiem izrakteņiem ir ierobežota?
Neraugoties uz ekonomisko nozīmi, derīgo izrakteņu ieguve joprojām izraisa daudz šaubu un bažu sabiedrībā. Tāpēc zinātnieki un inženieri nepārtraukti meklē jaunus veidus, kā resursus izmantot saudzīgi un videi draudzīgi – lai panāktu līdzsvaru starp ekonomiskajām interesēm un dabas aizsardzību.
Pēc Juozapavičusa teiktā, reāli izmantošanai šobrīd ir pieejami tikai aptuveni 62 procenti jeb 1,8 miljardi kubikmetru no visām detalizēti izpētītajām derīgo izrakteņu rezervēm. Atlikušie 38 procenti, tas ir aptuveni 1,15 miljardi kubikmetru, dažādu vides prasību un aizliegumu dēļ nav pieejami.
“Ir pašsaprotami, ka jauni karjeri nevar tikt veidoti dabas aizsardzības teritorijās. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem uzņēmumi drīkst turpināt ieguvi tajos karjeros, kas noteikti jau pirms aizsargājamo teritoriju izveides, taču to paplašināšana ārpus sākotnējām robežām, ja tur jau ir izveidota aizsargājamā teritorija, nav atļauta,” viņš skaidro.
Ainavu aizsardzība un derīgie izrakteņi
Otrs būtisks ierobežojums izriet no valsts ainavu aizsardzības principiem. Īpaši vērtīgās ainavās reljefa mākslīga pārveidošana ir aizliegta, tādēļ tur nedrīkst ierīkot karjerus, kaut gan noteiktu infrastruktūru – piemēram, ceļus vai elektrolīnijas – izbūvēt ir atļauts.
Īpaši aizsargājamo ainavu teritorijas aizņem aptuveni 24,3 procentus valsts teritorijas – tas ir vairāk nekā visas pārējās aizsargājamās teritorijas kopā. Tieši šajās teritorijās nereti atrodas liela daļa smilts un grants atradņu lauku.
“Vienlaikus detalizēti izpētītās atradnes, kas atrodas šo īpaši vērtīgo ainavu teritorijās, aptver tikai aptuveni 0,01 procentu no kopējās valsts platības. Sākotnēji izpētīto atradņu īpatsvars ir ap 0,5 procentiem. Tātad, salīdzinot ar kopējo ainavas platību, atradņu lauku reālā platība ir ļoti maza – tie drīzāk ir punktveida objekti. Jautājums ir, vai tik neliela platība tiešām var būtiski kaitēt vērtīgai ainavai? Manuprāt, spēkā esošie ierobežojumi daudzviet ir pārlieku piesardzīgi,” rezumē zinātnieks.
